|
|
|
|
|
|
|
| | Gaidīt. | | Ievietojis: Abigaila | Komentāri (5) Nosūtīt šo tekstu draugam Izdrukas versija
Kad ārā maiga krēsla
smagi krīt, tad gar vaigu
asara man viegli slīd,
tā nebaidās un neskumst,
tā tik mīl,
no jauna man par viņu pasacīt.
Tā lūgsnās mani vēro,
kad lūdzu es rudeni vēlo
un koku kailo,
lai pastāsta man
to stāstu brīnišķo,
par mīlestības varu dievišķo.
Tad acīs skaidris taps,
nāksies gaidīt,
līdz sapratīsi, ka viņš
sāks tev smaidīt.. (14.11.2007) | | |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
arpa (31.12.2023, 19:53)Stingru 24. gadu! Galvu augšā! Esam un būsim. Cieti.Priedes zars (viesis) (18.12.2023, 10:45)Ja egles pilnas čiekuriem, tad būs laba kartupeļu raža!bez smecera (15.12.2023, 19:01)Jauki novērojumi! Ik dienu ja ievēro un piefiksē tādus šķietamus sīkumiņus, izveidoties var kaut kas lielāks, piemēram, poēma vai stāsts... Upei jau arī ir sava gudrība - tā nenoniecina...
|
|
|
|
|
|
|
Visi tik par baltu dzejo
Jaunā gada vakarā.
Besī mani, es par piķi,
Sveicu gadu nomaiņā! ...
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Pēdējā mirkļa dāvana*
Gadās jau tā, ka jāierodas uz jubileju, ka nu pilnīgi bez gatavošanās un šķiet, ka ar konfekškasti par maz un ne īsti interesanti. Tad nu var ķerties pie apsveikuma zīmēšanas - parastie zīmuļi...
|
|
|
|
|
Vieta reklāmai:
|
|
|
Šodien: 1131
Kopā:6137730
|
|
|
|