|
|
|
 |
|
|
|
|
|
|
|
| | | Gaidīt. | | Ievietojis: Abigaila |
Komentāri (5)
Nosūtīt šo tekstu draugam
Izdrukas versija
Kad ārā maiga krēsla
smagi krīt, tad gar vaigu
asara man viegli slīd,
tā nebaidās un neskumst,
tā tik mīl,
no jauna man par viņu pasacīt.
Tā lūgsnās mani vēro,
kad lūdzu es rudeni vēlo
un koku kailo,
lai pastāsta man
to stāstu brīnišķo,
par mīlestības varu dievišķo.
Tad acīs skaidris taps,
nāksies gaidīt,
līdz sapratīsi, ka viņš
sāks tev smaidīt..
(14.11.2007) | | | |
|
|
|
|
| |
|
 |
|
|
|
|
|
|
|
Ljurbenjaaks (viesis) (29.09.2024, 10:44)Davaj, Ckilla, raksti un nepilosofē te daudz! :))Chillite (23.06.2024, 10:17)man nenesas prāts uz jokiem, es kaut ko pašai tuvāku spēju uzrakstīt! ;) varbūt nākamajos jāņos paklausīšu Tavam padomam!bez smecera (21.06.2024, 14:11)Nu, tad rekomendēju sākt ar humoristiskajiem pantiņiem Līgo noskaņās - tie vienmēr ir lielā cieņā... Vispār, ja uz pēdējo gadu humoru paskatās, paveras traģiska aina - liela daļa cilvēku...
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
Visi tik par baltu dzejo
Jaunā gada vakarā.
Besī mani, es par piķi,
Sveicu gadu nomaiņā! ...
|
|
|
|
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
Pēdējā mirkļa dāvana*
Gadās jau tā, ka jāierodas uz jubileju, ka nu pilnīgi bez gatavošanās un šķiet, ka ar konfekškasti par maz un ne īsti interesanti. Tad nu var ķerties pie apsveikuma zīmēšanas - parastie zīmuļi...
|
|
|
| |
| |
Vieta reklāmai:
|
| |
| |
|
Autori
