 (www.feini.lv) |
| Abigaila : Gaidīt. |
| Kad ārā maiga krēsla smagi krīt, tad gar vaigu asara man viegli slīd, tā nebaidās un neskumst, tā tik mīl, no jauna man par viņu pasacīt. Tā lūgsnās mani vēro, kad lūdzu es rudeni vēlo un koku kailo, lai pastāsta man to stāstu brīnišķo, par mīlestības varu dievišķo. Tad acīs skaidris taps, nāksies gaidīt, līdz sapratīsi, ka viņš sāks tev smaidīt.. |
| (14.11.2007) |
| DRUKĀT |
| Atpakaļ uz darbu |