|
|
|
 |
|
|
|
|
|
|
|
| | | Manai tautai | | Ievietojis: Kristofs 200 |
Komentāri (11)
Nosūtīt šo tekstu draugam
Izdrukas versija
Mana tauta...
Mīcīta, mīdīta, šaustīta!
Piesmieta, varota un grūsta nabadzībā!
Gūstīta, verdzināta, kalpināta!
Un...
Mana zaļojošā valsts.
Padarīta kaila ātras naudas alkās!
Dedzināta, slavināta, melorēta.
Un atkal aizaugusi kārklos.
Mana jūra.
Iznīcināta ķimijas plūdos.
Kurai vietām neļauj pat tuvoties.
Jo esam pārdevuši pat jūras krastus!
Mana tauta!
Attopies!
No miglainās nākotnes solījumu sapņiem.
Mosties!
Celies!
Un ej pretī cīņai!
Varbūt ilgai un smagai.
Lai pastāvētu pati sev!
Un nevergotu citām tautām!
Tik sev un saviem bērniem.
Savam jūras tīrajam krastam.
Savām upēm, mežiem un ezeriem!
Savai valstij un savai identitātei!
(10.11.2007) | | | | Šajā dienā vēl autora darbi: | |
|
|
|
|
| |
|
 |
|
|
|
|
|
|
|
arpa (31.12.2023, 19:53)Stingru 24. gadu! Galvu augšā! Esam un būsim. Cieti.Priedes zars (viesis) (18.12.2023, 10:45)Ja egles pilnas čiekuriem, tad būs laba kartupeļu raža!bez smecera (15.12.2023, 19:01)Jauki novērojumi! Ik dienu ja ievēro un piefiksē tādus šķietamus sīkumiņus, izveidoties var kaut kas lielāks, piemēram, poēma vai stāsts... Upei jau arī ir sava gudrība - tā nenoniecina...
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
|
Mums katram ir senloloti sapņi, bet kad esmu ar tevi kopā, es jūtos it kā tos visus būtu piepildījis ...
|
|
|
|
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
Pēdējā mirkļa dāvana*
Gadās jau tā, ka jāierodas uz jubileju, ka nu pilnīgi bez gatavošanās un šķiet, ka ar konfekškasti par maz un ne īsti interesanti. Tad nu var ķerties pie apsveikuma zīmēšanas - parastie zīmuļi...
|
|
|
| |
| |
Vieta reklāmai:
|
| |
| |
Šodien: 1303
Kopā:6140630
|
| |
| |
|
Autori
