 (www.feini.lv) |
| Kristofs Girgensons : Manai tautai |
| Mana tauta... Mīcīta, mīdīta, šaustīta! Piesmieta, varota un grūsta nabadzībā! Gūstīta, verdzināta, kalpināta! Un... Mana zaļojošā valsts. Padarīta kaila ātras naudas alkās! Dedzināta, slavināta, melorēta. Un atkal aizaugusi kārklos. Mana jūra. Iznīcināta ķimijas plūdos. Kurai vietām neļauj pat tuvoties. Jo esam pārdevuši pat jūras krastus! Mana tauta! Attopies! No miglainās nākotnes solījumu sapņiem. Mosties! Celies! Un ej pretī cīņai! Varbūt ilgai un smagai. Lai pastāvētu pati sev! Un nevergotu citām tautām! Tik sev un saviem bērniem. Savam jūras tīrajam krastam. Savām upēm, mežiem un ezeriem! Savai valstij un savai identitātei! |
| (10.11.2007) |
| DRUKĀT |
| Atpakaļ uz darbu |