|
|
 |
|
|
|
|
| | Uz lielās lūzumu robežas | | Ievietojis: ArtursM_ | Komentāri (6) Nosūtīt šo tekstu draugam Izdrukas versija
Viss pamests, es jūtos kā atstumts..
Visapkārt tikai mežs un purvs pie kājām,
Viss tumšs un kā lai tiek pie domām savām?
Vai tiešām man būs jāpakļaujas vēlmēm tavām?
Viss aptēsts, es jūtos kā saplēsts..
Visapkārt cilvēku bari un bezgalīgie sistēmu vadi.
Viss tumšs un neredzēt man savus sapņus.
Bet debesi zilo apņem lietus mākoņu elpas.
Viss liekas kā sapnī, un dzīve griežas kā aplī..
Visapkārt bērnu vaidi un pieaugušo riebīgie smaidi.
Viss tumšs un neredzēt man savus sapņus,
Bet debesi zilo apņem fabriku dūmu dvašas..
Viss, it viss, ko daru liekas ne tā
Un sapņi mani aizplūst kaut kā.
Kā lai cīnās pret visu to?
Kā lai nenobīstoties pasaka kaut ko?
Uz lielās lūzuma robežas -
Pašas vērtīgākās atziņas.
Tajā pašā laikā, tur nav nekā,
Kā raugoties nebeidzamā tukšumā.. (02.11.2007) | | |
|
|
|
|
 |
|
|
|
|
HYBRID (viesis) (22.06.2025, 22:08)Srdačan pozdrav svima koji čitaju ovu poruku i želim da znate da ova poruka nije greška ili slučajnost. Da se upoznamo, iz Zagreba sam i nisam mogao vjerovati kako sam dobio kredit od 200.000,00 eura....Ljurbenjaaks (viesis) (29.09.2024, 10:44)Davaj, Ckilla, raksti un nepilosofē te daudz! :))Chillite (23.06.2024, 10:17)man nenesas prāts uz jokiem, es kaut ko pašai tuvāku spēju uzrakstīt! ;) varbūt nākamajos jāņos paklausīšu Tavam padomam!
|
|
|
|
|
|
|
Salatēvs pār laukiem brien,
Slēpju nav, jo zāle vien,
Pāri plecam vilku vāle,
Eglīte un jāņu zāle! ...
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Pēdējā mirkļa dāvana*
Gadās jau tā, ka jāierodas uz jubileju, ka nu pilnīgi bez gatavošanās un šķiet, ka ar konfekškasti par maz un ne īsti interesanti. Tad nu var ķerties pie apsveikuma zīmēšanas - parastie zīmuļi...
|
|
|
|
|
Vieta reklāmai:
|
|
|
|