|
|
|
 |
|
|
|
|
|
|
|
| | | Tu parādi man manas dvēseles sāpes | | Ievietojis: Sevena |
Komentāri (4)
Nosūtīt šo tekstu draugam
Izdrukas versija
Tu parādi man manas dvēseles sāpes,
Kad tā murgainos krustšķērsu čokuros raujas.
Tu parādi man, kur sākos es,
Un kur beidzas mans prāts.
Tu parādi man mirkļa burvību -Klusumu, mieru no vārdiem,
Laimi, kurai neļauju nākt,
Jo priekšā tai baiļu un sāpju josla.
Kā pamests bērns pa dzīvi es sitos
Cauri nedrošībai pēc prieka un mīlestības,
Paskrienot garām savai laimei,
Tā vietā, lai baudītu, justu.
Kā vīnstīgās sapinos savos vārdos,
Un krītot deguns atduras patiesībā,
Tu – manas dvēseles spogulis,
Es – patiesais atspulgs tajā.
(31.10.2007) | | | | Šajā dienā vēl autora darbi: | |
|
|
|
|
| |
|
 |
|
|
|
|
|
|
|
Ljurbenjaaks (viesis) (29.09.2024, 10:44)Davaj, Ckilla, raksti un nepilosofē te daudz! :))Chillite (23.06.2024, 10:17)man nenesas prāts uz jokiem, es kaut ko pašai tuvāku spēju uzrakstīt! ;) varbūt nākamajos jāņos paklausīšu Tavam padomam!bez smecera (21.06.2024, 14:11)Nu, tad rekomendēju sākt ar humoristiskajiem pantiņiem Līgo noskaņās - tie vienmēr ir lielā cieņā... Vispār, ja uz pēdējo gadu humoru paskatās, paveras traģiska aina - liela daļa cilvēku...
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
|
Bars miroņu, starp viņiem kāds krievu Tēvijas kara zaldāts, stāsta anekdotes. Zaldāts: - Bija mums rotā viens foršs seržants. Mācēja vāciski pat runāt un šim par to iedeva iesauku Hande ...
|
|
|
|
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
Pēdējā mirkļa dāvana*
Gadās jau tā, ka jāierodas uz jubileju, ka nu pilnīgi bez gatavošanās un šķiet, ka ar konfekškasti par maz un ne īsti interesanti. Tad nu var ķerties pie apsveikuma zīmēšanas - parastie zīmuļi...
|
|
|
| |
| |
Vieta reklāmai:
|
| |
| |
Šodien: 2717
Kopā:7118187
|
| |
| |
|
Autori
