 (www.feini.lv) |
| Sevena : Tu parādi man manas dvēseles sāpes |
| Tu parādi man manas dvēseles sāpes, Kad tā murgainos krustšķērsu čokuros raujas. Tu parādi man, kur sākos es, Un kur beidzas mans prāts. Tu parādi man mirkļa burvību -Klusumu, mieru no vārdiem, Laimi, kurai neļauju nākt, Jo priekšā tai baiļu un sāpju josla. Kā pamests bērns pa dzīvi es sitos Cauri nedrošībai pēc prieka un mīlestības, Paskrienot garām savai laimei, Tā vietā, lai baudītu, justu. Kā vīnstīgās sapinos savos vārdos, Un krītot deguns atduras patiesībā, Tu – manas dvēseles spogulis, Es – patiesais atspulgs tajā. |
| (31.10.2007) |
| DRUKĀT |
| Atpakaļ uz darbu |