|
|
|
 |
|
|
|
|
|
|
|
| | | Tēva mājas | Autors - Ligita Abramenko
| | Komentāri (5)
Nosūtīt šo tekstu draugam
Izdrukas versija
Ai, kāda laime dzīvot tēva mājās,
Kur tevi gaida iestaigāta taka..
Viegls solis raisās piekusušās kājās,
Kad vecais žogs tev laburītu saka.
Kur aiz loga rūts sauc lakstīgalas dziesma,
Kurai kautkur bērzos šūpulītis kārts
Un kad aiz mājas stūra pavīd ievu liesma,
Tad pār lūpām pārslīd aizkustinoš vārds.
Šīs mīļās mājas mani vienmēr gaidīs,
Lai kādos ceļos jādodas man būs.
Un ar logu acīm saules starus raidīs,
Līdz aiz vecuma tās grūs.
Cik labi ,ja ir tādas mājas
Un žogs ,kas mani vienmēr sauks
Šeit es varu atpūtināt kājas,
Kad lielos dienas darbus beidz.
Paldies tev ,mīļās tēva mājas,
Par pavardu,ko tu man dod.
Šeit palikšu lidz sirds man stājas
Un dvēsele sev mieru rod.
(03.10.2007) | | | | Šajā dienā vēl autora darbi: | |
|
|
|
|
| |
|
 |
|
|
|
|
|
|
|
HYBRID (viesis) (22.06.2025, 22:08)Srdačan pozdrav svima koji čitaju ovu poruku i želim da znate da ova poruka nije greška ili slučajnost. Da se upoznamo, iz Zagreba sam i nisam mogao vjerovati kako sam dobio kredit od 200.000,00 eura....Ljurbenjaaks (viesis) (29.09.2024, 10:44)Davaj, Ckilla, raksti un nepilosofē te daudz! :))Chillite (23.06.2024, 10:17)man nenesas prāts uz jokiem, es kaut ko pašai tuvāku spēju uzrakstīt! ;) varbūt nākamajos jāņos paklausīšu Tavam padomam!
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
Jaunā gadā medus tauri,
Rukša ģīmi, lielu ausi,
Možu garu, duci draugu,
Un vēl simtlatnieku lieku. ...
|
|
|
|
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
Pēdējā mirkļa dāvana*
Gadās jau tā, ka jāierodas uz jubileju, ka nu pilnīgi bez gatavošanās un šķiet, ka ar konfekškasti par maz un ne īsti interesanti. Tad nu var ķerties pie apsveikuma zīmēšanas - parastie zīmuļi...
|
|
|
| |
| |
Vieta reklāmai:
|
| |
| |
|
Autori
