|
|
|
|
|
|
|
| | Stāvkrasta soļu raksti | Autors - Kristofs Girgensons
| | Komentāri (4) Nosūtīt šo tekstu draugam Izdrukas versija
Solis smiltīs rakstīts Tavs.
Viegls.
Un lēnām to apklāj vēja smilts.
Pēdu nospiedumi Tavi paliek jūras krastā,
Ko palēnām viļņi aizskalos.
Un mēs ejam stāvkrasta tālēs
Meklēt saulrieta skata vietu.
Un klausāmies melodiski ietekošos jūrā,
Dažādu toņu strautiņus no meža koku saknēm.
Solis rakstīts pelēkajā kāpā Tavs.
Pārdomām.
Par dabas krāšņumu un šo mirkli,
Par vēja glāstiem abiem.
Un soļa nospiedumu aizputinās vējš.
Solis piekrastes meža sūnā Tavs.
Mēs meklējam mājupceļu tumsā
Un priecājamies par šo brīdi.
Un meklējam!
Un atrodam mājas.
Bet šūna modīsies,
iztaisnosies un pazudīs soļa nospiedums.
Solis pilsētas smiltīs rakstīts Tavs.
Rītausmā.
Viegls.
Mīļš un man neaizmirstams.
Skūpstos klāts,
Bet laika gaitā izplēnošs.
Solis manā sirdī rakstīts Tavs.
Sāpīgs un neaizmirstams.
Un klusībā cerošs
Uz atgriešanos Tavu.
Un tikšanos.
Un jaunu pastaigu soļos. (23.08.2007) | | | Šajā dienā vēl autora darbi: | |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
arpa (31.12.2023, 19:53)Stingru 24. gadu! Galvu augšā! Esam un būsim. Cieti.Priedes zars (viesis) (18.12.2023, 10:45)Ja egles pilnas čiekuriem, tad būs laba kartupeļu raža!bez smecera (15.12.2023, 19:01)Jauki novērojumi! Ik dienu ja ievēro un piefiksē tādus šķietamus sīkumiņus, izveidoties var kaut kas lielāks, piemēram, poēma vai stāsts... Upei jau arī ir sava gudrība - tā nenoniecina...
|
|
|
|
|
|
|
Mums katram ir senloloti sapņi, bet kad esmu ar tevi kopā, es jūtos it kā tos visus būtu piepildījis ...
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Pēdējā mirkļa dāvana*
Gadās jau tā, ka jāierodas uz jubileju, ka nu pilnīgi bez gatavošanās un šķiet, ka ar konfekškasti par maz un ne īsti interesanti. Tad nu var ķerties pie apsveikuma zīmēšanas - parastie zīmuļi...
|
|
|
|
|
Vieta reklāmai:
|
|
|
|