|
|
|
 |
|
|
|
|
|
|
|
| | | Nolādētais 1.septembris | | Komentāri (2)
Nosūtīt šo tekstu draugam
Izdrukas versija
Pirms vairāk kā gada, kādā skaistā vasaras dienā es iepazinos ar vienu puisi!
Jau pirmajā reizē mums vienam pret otru radās simpātijas! Bet ko man darīt, ka
man jūtīga sirsniņa un es ātri vien viņam pieķēros cik stipri vien varēju. Bet
viņš ātri vien pazuda.. 1.septembrī viss bija cauri.
Es raudāju septembrī oktobrī arī novembrī. Vēl decembrī un janvārī es kā muļķe cerēju.. laikam pat
februārī. Tomēr tad uzradās kas jauns. Es lēnām sāku aizmirst sāpes par jau sen
aizgājušo pieķeršanos. Šis jaunais puisis bija kas īpašs. Mēs bijām ļoti labi
draugi, un bieži vien kaut kas vairāk, bet nekādas saistības. Tā tas vilkās
ilgi kādu pus gadu, vairāk un es sāku pie tā pierast! Mana mīkstā sirsniņa
atkal nostrādāja un es arī viņam ļoti pieķēros, pat vairāk kā tam pirmajam ar
kuru pēc laika atjaunojām vienkāršu draudzību, kas man tomēr lika justies
dīvaini. Es sāku pamanīt sakritību. Kad sastrīdējos ar savu jauno aizraušanos
vienmēr sanāca satusēt ar veco!! Bet nekas vairāk nebija, tāpēc es par to tikai
pasmējos.
Tā nu sanāca, ka bija pagājis gads un atkal klāt bija 1. septembris. Šajā dienā
es ļoti pamatīgi sakasījos ar savu jauno aizraušanos un man ļoti sāpēja. Tomēr
mūsu draudzība bija stiprāka un pēc pus mēneša mēs salīgām mieru. Tas bija pats
ilgākais un sāpīgākais strīda kāds man ar viņu bija bijis. Pēc izlīkšanas mēs
nejauši kļuvām par pāri, kas gan bija liela kļūda. Nu nekādi mēs nevarējām
sadzīvot, kad starp mums bija saistības. Mēs izšķīrāmies un it kā palikām
draugi, bet tā vairs nebija vecā draudzība! Pa šo laiku, kad bijām kopā es
paspēju viņā iemīlēties un pēc tam vairs nespēju pierast, ka viņš man ir rikai
draugs. Es skatos uz viņu kā uz savu aizgājušo laimi.. tagad atkal ir novembris
un es raudu un sirdī ceru, ka man šoreiz tiks dota otra iespēja, ne tā kā pirms
gada.
(21.11.2004) | | | | Šajā dienā vēl autora darbi: | |
|
|
|
|
| |
|
 |
|
|
|
|
|
|
|
arpa (31.12.2023, 19:53)Stingru 24. gadu! Galvu augšā! Esam un būsim. Cieti.Priedes zars (viesis) (18.12.2023, 10:45)Ja egles pilnas čiekuriem, tad būs laba kartupeļu raža!bez smecera (15.12.2023, 19:01)Jauki novērojumi! Ik dienu ja ievēro un piefiksē tādus šķietamus sīkumiņus, izveidoties var kaut kas lielāks, piemēram, poēma vai stāsts... Upei jau arī ir sava gudrība - tā nenoniecina...
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
Baltais pūders zemi klāj,
Salatēvs bez maisa slāj.
Acis bālas, skats nekāds,
Vainīgs šņabis - surogāts!
Tikai nepiedzeries dikti -
Būs, kā salatētim, slikti! ...
|
|
|
|
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
Lapsēns
Reiz dzīvoja kāds labi audzināts, piemīlīgs un romantisks lapsēns. Viņa ala bija netālu no kādām mājām, kurās dzīvoja patīkami un jauki cilvēki, kuru saimniecībā bija dažādi mājlopi...
|
|
|
| |
| |
Vieta reklāmai:
|
| |
| |
Šodien: 1055
Kopā:6126442
|
| |
| |
|
Autori
