|
|
|
|
|
|
|
| | Mūžs | Autors - Ligita Abramenko
| | Komentāri (4) Nosūtīt šo tekstu draugam Izdrukas versija
Vēl atceros es bērnīb's taku.
Kas aicināja tālumā.
Pat uzmetu tai ašu skatu,
Jo biju takas sākumā.
Nu esmu nogājusi pusi,
Locekļi sāk nedaudz gurt,
Soļi palikuši gausi,
Sāk arī sirdī sāpe durt.
Tik nedrīkst apstāties ne brīdi,
Vēl puse ceļa jānoiet.
Uz priekšu jāiet,kaut pa sprīdi,
Lai dzīves saule nenoriet. (31.07.2007) | | | Šajā dienā vēl autora darbi: | |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
arpa (31.12.2023, 19:53)Stingru 24. gadu! Galvu augšā! Esam un būsim. Cieti.Priedes zars (viesis) (18.12.2023, 10:45)Ja egles pilnas čiekuriem, tad būs laba kartupeļu raža!bez smecera (15.12.2023, 19:01)Jauki novērojumi! Ik dienu ja ievēro un piefiksē tādus šķietamus sīkumiņus, izveidoties var kaut kas lielāks, piemēram, poēma vai stāsts... Upei jau arī ir sava gudrība - tā nenoniecina...
|
|
|
|
|
|
|
Visapkaart tik balts un skaists,
Kupenas, sniedzins snieg,
Atvediet kaads man laapstu -
Maaja aizsniga ciet... ...
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Aša, tomēr mīļa dāvaniņa
Mēs daram tā un saņēmēji parasti priecājas. Ja laikus nav iegādāta dāvaniņa, tad aicinu savu 5 gadīgo meitu palīgā. No parastas lapas salokam, salīmējam aploksnīti un viņa to pēc savas...
|
|
|
|
|
Vieta reklāmai:
|
|
|
|