 (www.feini.lv) |
| Ligita Abramenko : Mūžs |
| Vēl atceros es bērnīb's taku. Kas aicināja tālumā. Pat uzmetu tai ašu skatu, Jo biju takas sākumā. Nu esmu nogājusi pusi, Locekļi sāk nedaudz gurt, Soļi palikuši gausi, Sāk arī sirdī sāpe durt. Tik nedrīkst apstāties ne brīdi, Vēl puse ceļa jānoiet. Uz priekšu jāiet,kaut pa sprīdi, Lai dzīves saule nenoriet. |
| (31.07.2007) |
| DRUKĀT |
| Atpakaļ uz darbu |