|
|
|
 |
|
|
|
|
|
|
|
| | | Atklāsma | Autors - Aizkapa meitene
| | Nosūtīt šo tekstu draugam
Izdrukas versija
Atkal jau kārtējais rīts
Rakstāmais rokās un lapa priekšā.
Vai viss šai dzīvē notiek pēc scenārija?
Kā melns uz balta uzrakstīts.
Ko es vēlos panākt,
uz lapas savas jūtas izlikt...
Savu iekšējo būtību izprast.
Katru reizi apgalvoju-
Es rakstu,bet nejūtu
Jūtu,bet neizrādu..
Kāpēc,kamdēļ?!
Tur jau tā lieta
Es visu šo laiku acis biju pievērsusi
Un laiku pa laikam jaunu dzeju rakstījusi.
Pat to nemanīdama
Rakstot es atklāju sevi
Bailes no jūtām ko neizrādu...
Neizrādu,bet paturu pie sevis un tagad dzejā rakstu...
Bailes no nesaprašanas un mīlas nelaimīgas...
Bailes dzejā rakstīto piedzīvot dzīvē...
12.07.2004
(19.11.2004) | | | | Šajā dienā vēl autora darbi: | |
|
|
|
|
| |
|
 |
|
|
|
|
|
|
|
Ljurbenjaaks (viesis) (29.09.2024, 10:44)Davaj, Ckilla, raksti un nepilosofē te daudz! :))Chillite (23.06.2024, 10:17)man nenesas prāts uz jokiem, es kaut ko pašai tuvāku spēju uzrakstīt! ;) varbūt nākamajos jāņos paklausīšu Tavam padomam!bez smecera (21.06.2024, 14:11)Nu, tad rekomendēju sākt ar humoristiskajiem pantiņiem Līgo noskaņās - tie vienmēr ir lielā cieņā... Vispār, ja uz pēdējo gadu humoru paskatās, paveras traģiska aina - liela daļa cilvēku...
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
|
Bars miroņu, starp viņiem kāds krievu Tēvijas kara zaldāts, stāsta anekdotes. Zaldāts: - Bija mums rotā viens foršs seržants. Mācēja vāciski pat runāt un šim par to iedeva iesauku Hande ...
|
|
|
|
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
Pēdējā mirkļa dāvana*
Gadās jau tā, ka jāierodas uz jubileju, ka nu pilnīgi bez gatavošanās un šķiet, ka ar konfekškasti par maz un ne īsti interesanti. Tad nu var ķerties pie apsveikuma zīmēšanas - parastie zīmuļi...
|
|
|
| |
| |
Vieta reklāmai:
|
| |
| |
|
Autori
