|
|
|
 |
|
|
|
|
|
|
|
| | | Labāk ej | Autors - Aizkapa meitene
| | Nosūtīt šo tekstu draugam
Izdrukas versija
Es stāvu ar muguru pret sienu
Ledains vējš jauc manus matus.
Bez vārdiem,bez pieskārieniem
Es tik un tā jūtu tevi.
Aizmirsti mani,neplosi savu sirdi...
Es zinu,ka dzīve brīžiem ir grūta,
Tāpēc paej vienu soli pretī liktenim
Un divus soļus taālāk no manis.
Tici man es neesmu tavs liktenis,
un nelūdzies...
Labaak ej un neatskaties...
05.07.2004
(19.11.2004) | | | | Šajā dienā vēl autora darbi: | |
|
|
|
|
| |
|
 |
|
|
|
|
|
|
|
Ljurbenjaaks (viesis) (29.09.2024, 10:44)Davaj, Ckilla, raksti un nepilosofē te daudz! :))Chillite (23.06.2024, 10:17)man nenesas prāts uz jokiem, es kaut ko pašai tuvāku spēju uzrakstīt! ;) varbūt nākamajos jāņos paklausīšu Tavam padomam!bez smecera (21.06.2024, 14:11)Nu, tad rekomendēju sākt ar humoristiskajiem pantiņiem Līgo noskaņās - tie vienmēr ir lielā cieņā... Vispār, ja uz pēdējo gadu humoru paskatās, paveras traģiska aina - liela daļa cilvēku...
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
|
Mums katram ir senloloti sapņi, bet kad esmu ar tevi kopā, es jūtos it kā tos visus būtu piepildījis ...
|
|
|
|
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
Lapsēns
Reiz dzīvoja kāds labi audzināts, piemīlīgs un romantisks lapsēns. Viņa ala bija netālu no kādām mājām, kurās dzīvoja patīkami un jauki cilvēki, kuru saimniecībā bija dažādi mājlopi...
|
|
|
| |
| |
Vieta reklāmai:
|
| |
| |
Šodien: 2380
Kopā:7013854
|
| |
| |
|
Autori
