|
|
|
|
|
|
|
| | Mincis nenāk mājās | | Komentāri (5) Nosūtīt šo tekstu draugam Izdrukas versija
Mēs piederējām kaķim - tas bija varens zvērs!
Priekš visām mūsu gaitām tam bija īpašs mērs.
Mums tika atgādināts, kad ledusskapja laiks,
Ar asti nosveicināts, ja ēdiens nebij svaigs.
Mēs drīkstējām ko strādāt, kad Mincim nāca miegs,
Jo citādi bij jāgādā, lai viņam būtu prieks.
Pa kājām allaž pinās un mēdz biksēs ķert,
Mēs taču nevarētu šim pūkainītim spert!
Nu Mincis nenāk mājās, un mums ir ļoti žēl
Mēs mīlētu un ciestu šo kaklakungu vēl.
Mums brīžam ausīs ieskanas tas pazīstamais "Ņau!"
Cik tukša liekas māja, kad kaķa tajā nav... (15.06.2007) | | | Šajā dienā vēl autora darbi: | |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
arpa (31.12.2023, 19:53)Stingru 24. gadu! Galvu augšā! Esam un būsim. Cieti.Priedes zars (viesis) (18.12.2023, 10:45)Ja egles pilnas čiekuriem, tad būs laba kartupeļu raža!bez smecera (15.12.2023, 19:01)Jauki novērojumi! Ik dienu ja ievēro un piefiksē tādus šķietamus sīkumiņus, izveidoties var kaut kas lielāks, piemēram, poēma vai stāsts... Upei jau arī ir sava gudrība - tā nenoniecina...
|
|
|
|
|
|
|
Baltais pūders zemi klāj,
Salatēvs bez maisa slāj.
Acis bālas, skats nekāds,
Vainīgs šņabis - surogāts!
Tikai nepiedzeries dikti -
Būs, kā salatētim, slikti! ...
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Aša, tomēr mīļa dāvaniņa
Mēs daram tā un saņēmēji parasti priecājas. Ja laikus nav iegādāta dāvaniņa, tad aicinu savu 5 gadīgo meitu palīgā. No parastas lapas salokam, salīmējam aploksnīti un viņa to pēc savas...
|
|
|
|
|
Vieta reklāmai:
|
|
|
Šodien: 1178
Kopā:6159520
|
|
|
|