|
|
|
 |
|
|
|
|
|
|
|
| | | Pie vientuļās ēkas | Autors - Pusvienpadsmit
| | Komentāri (3)
Nosūtīt šo tekstu draugam
Izdrukas versija
Nu lieciet man mieru! Apklustiet!
Starp cilvēku masām pazūdiet!
Jūs gribat no manis, ko nevaru sniegt,
Man klusumu, mieru un laimi liegt.
Domājat labāki esat jūs gan
Būt tādai kā jūs - jāgribas man.
Es zinu, ideāla neesmu es
Bet starp mums ir tūkstošiem pasaules
Es nevaru tā – tik vienkārši
Viegli un ātri, un pavirši.
Es apmaldos domās, bet tev gribas zināt
Lūdzu nevaj’g manas domas minēt
Es zinu nav viegli. Bet saproti nu.
Dažkārt es vienkārši pazūdu
Un nemeklē, biedrus šeit negribu
Nevienu šeit dzīvu radību.
Jo te es atgūstu spēkus,
Pie vientuļās, sabrukušās ēkas.
(02.06.2007) | | | |
|
|
|
|
| |
|
 |
|
|
|
|
|
|
|
Ljurbenjaaks (viesis) (29.09.2024, 10:44)Davaj, Ckilla, raksti un nepilosofē te daudz! :))Chillite (23.06.2024, 10:17)man nenesas prāts uz jokiem, es kaut ko pašai tuvāku spēju uzrakstīt! ;) varbūt nākamajos jāņos paklausīšu Tavam padomam!bez smecera (21.06.2024, 14:11)Nu, tad rekomendēju sākt ar humoristiskajiem pantiņiem Līgo noskaņās - tie vienmēr ir lielā cieņā... Vispār, ja uz pēdējo gadu humoru paskatās, paveras traģiska aina - liela daļa cilvēku...
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
Lai sasildaas sirds tai baltajaa dziesmaa,
Ko shovakar zeme ar debesiim dzied.
Lai saglabaa sirds to sveciishu liesmu,
Ar kuru droshi caur putenjiem iet ...
|
|
|
|
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
Pēdējā mirkļa dāvana*
Gadās jau tā, ka jāierodas uz jubileju, ka nu pilnīgi bez gatavošanās un šķiet, ka ar konfekškasti par maz un ne īsti interesanti. Tad nu var ķerties pie apsveikuma zīmēšanas - parastie zīmuļi...
|
|
|
| |
| |
Vieta reklāmai:
|
| |
| |
|
Autori
