|
|
|
 |
|
|
|
|
|
|
|
| | | pilnība | | Komentāri (9)
Nosūtīt šo tekstu draugam
Izdrukas versija
sevis iepazīšanas ceļš un tā vēlmes.
Negribu vairs neko dot
Un es negribu neko ņemt
Es esmu tukšs –
es esmu brīvs.
Kā svaigākais gaiss,
Nepieelpots, bet pilns
Ar tīru dzīvību,
Ko nepiesārņo, it neviens.
Pilnība! Neko vairāk.
Vai tad ir ko vēlēties?
Tik neatkarīgs, tik ļoti pats,
Un tik ļoti viens.
Laikam tomēr vēlos,
Es gribu siltumu līdzi ņemt,
Es gribu kaut tikai nedaudz
Tavu acu skatu līdzi ņemt.
(22.04.2007) | | | |
|
|
|
|
| |
|
 |
|
|
|
|
|
|
|
arpa (31.12.2025, 21:48)Radošu 20 26. Lai top!Ljurbenjaaks (viesis) (29.09.2024, 10:44)Davaj, Ckilla, raksti un nepilosofē te daudz! :))Chillite (23.06.2024, 10:17)man nenesas prāts uz jokiem, es kaut ko pašai tuvāku spēju uzrakstīt! ;) varbūt nākamajos jāņos paklausīšu Tavam padomam!
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
|
Bars miroņu, starp viņiem kāds krievu Tēvijas kara zaldāts, stāsta anekdotes. Zaldāts: - Bija mums rotā viens foršs seržants. Mācēja vāciski pat runāt un šim par to iedeva iesauku Hande ...
|
|
|
|
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
Pēdējā mirkļa dāvana*
Gadās jau tā, ka jāierodas uz jubileju, ka nu pilnīgi bez gatavošanās un šķiet, ka ar konfekškasti par maz un ne īsti interesanti. Tad nu var ķerties pie apsveikuma zīmēšanas - parastie zīmuļi...
|
|
|
| |
| |
Vieta reklāmai:
|
| |
| |
Šodien: 1477
Kopā:7149415
|
| |
| |
|
Autori
