|
|
|
|
|
|
|
| | Mirkļa pārdomas | Autors - Cabis
| | Nosūtīt šo tekstu draugam Izdrukas versija
Es zinu - ir daudz jau prasīts,
Daudz ņemts un sacīts,
Tas redzams katra acīs,
Ir daudz jau prasīts.
Bet paliec, pagaidi,
Šo dzīvi apskati,
Kā tā tev sniedz to,
Ko tu vēlies un iekāro.
Tikai jācenšas un jāgrib,
Dzīve vilties liek,
Tā nenāks pretī,
Ir jātic sevī.
Bet es skatos, un žēl man kļūst
Tos, kuri nāvē pūst,
Tie padevušies vējam,
Kas aizpūtīs tos prom.
Man liekas, lūgt nav vērts,
Jo lūdzoties tu zemojies,
Zemojies kam augstākam,
Kas, iespējams, pat nav...
Kāds teica - cerība mirst pēdējā,
Un zvaigznes krīt vakarā.
Lai cik es visu noliegtu
Būtu labi, ja tu palūgtu...
12.01.2004 (19.11.2004) | | | Šajā dienā vēl autora darbi: | |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
arpa (31.12.2023, 19:53)Stingru 24. gadu! Galvu augšā! Esam un būsim. Cieti.Priedes zars (viesis) (18.12.2023, 10:45)Ja egles pilnas čiekuriem, tad būs laba kartupeļu raža!bez smecera (15.12.2023, 19:01)Jauki novērojumi! Ik dienu ja ievēro un piefiksē tādus šķietamus sīkumiņus, izveidoties var kaut kas lielāks, piemēram, poēma vai stāsts... Upei jau arī ir sava gudrība - tā nenoniecina...
|
|
|
|
|
|
|
Lūk sagaidīts ir jaunais gads
Vēl vakar likās tas kā sapnis tāls,
Bet šodien atkal sapnis tāls
Ir tas, kā vakar sagaidīju to. ...
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Pēdējā mirkļa dāvana*
Gadās jau tā, ka jāierodas uz jubileju, ka nu pilnīgi bez gatavošanās un šķiet, ka ar konfekškasti par maz un ne īsti interesanti. Tad nu var ķerties pie apsveikuma zīmēšanas - parastie zīmuļi...
|
|
|
|
|
Vieta reklāmai:
|
|
|
Šodien: 1135
Kopā:6126522
|
|
|
|