|
|
|
|
|
|
|
| | Rindiņas | Komentāri (7) Nosūtīt šo tekstu draugam Izdrukas versija
***
Un kā miglas lauks,
Ne tverams, sagūstāms,
Tu atkal pazudi.
***
Tu esi viss, kas man pieder
Un viss, ko es nedrīkstu paturēt.
***
Ar nagiem cenšos izskrāpēties
No tā stikla namiņa,
Kur sagūstīta dus mana miesa.
Tā pieder tev,
Bet tavos spēkos nav
Paturēt dvēseli manu.
***
Man bail tevi apbrīnot,
Man bail tevi pelt,
Bet acis tu muļķo,
Sirds taisnību zin’.
***
Kā eņģelim, kam apgriezti spārni
Spēka man nav,
Lai paceltos. (20.03.2007) | |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
arpa (31.12.2023, 19:53)Stingru 24. gadu! Galvu augšā! Esam un būsim. Cieti.Priedes zars (viesis) (18.12.2023, 10:45)Ja egles pilnas čiekuriem, tad būs laba kartupeļu raža!bez smecera (15.12.2023, 19:01)Jauki novērojumi! Ik dienu ja ievēro un piefiksē tādus šķietamus sīkumiņus, izveidoties var kaut kas lielāks, piemēram, poēma vai stāsts... Upei jau arī ir sava gudrība - tā nenoniecina...
|
|
|
|
|
|
|
Jaunā gada vakars klusi
Panācies uz Tavu pusi -
Atver durvis, iekšā sauc,
Lej pa simts un ārā trauc! ...
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Lapsēns
Reiz dzīvoja kāds labi audzināts, piemīlīgs un romantisks lapsēns. Viņa ala bija netālu no kādām mājām, kurās dzīvoja patīkami un jauki cilvēki, kuru saimniecībā bija dažādi mājlopi...
|
|
|
|
|
Vieta reklāmai:
|
|
|
|