 (www.feini.lv) |
| Gita Mullere : Rindiņas |
| *** Un kā miglas lauks, Ne tverams, sagūstāms, Tu atkal pazudi. *** Tu esi viss, kas man pieder Un viss, ko es nedrīkstu paturēt. *** Ar nagiem cenšos izskrāpēties No tā stikla namiņa, Kur sagūstīta dus mana miesa. Tā pieder tev, Bet tavos spēkos nav Paturēt dvēseli manu. *** Man bail tevi apbrīnot, Man bail tevi pelt, Bet acis tu muļķo, Sirds taisnību zin’. *** Kā eņģelim, kam apgriezti spārni Spēka man nav, Lai paceltos. |
| (20.03.2007) |
| DRUKĀT |
| Atpakaļ uz darbu |