|
|
|
 |
|
|
|
|
|
|
|
| | | Gaismā palikt | | Komentāri (7)
Nosūtīt šo tekstu draugam
Izdrukas versija
Tur, senā ielejā grimst sidrabotas birzis,
kur zaru lūzumi rep mēmos sāpju saucienos,
kur mani putni laimē vija ligzdas
un vēroja tās birztam smagos putekļos.
Vai... sidraba pelniem pilni virši...
Lai!
Tu un es.
Lai UN mums milzt kā tilts.
Lai izdziest ceļš aiz manis
tā kā tumsa zūd, kad ataust rīts!
Es gribu tikai to, kas tālāk stīdz.
Tavs smaids ved mani stāvās kraujās –
es ļaujos!
Es ļaujos!
Tā mirkļa dēļ, kad klusā kapelā
es piedzīvoju Tevi lūgšanā,
es biju plūstošs, dzeltens vaska strauts,
Tu – silta zelta Gaisma pāri man.
Es zinu, sastingt nedrīkstu,
es plūdīšu, –
kur Tu.
Mans tilts ir vertikāls.
Tik Tavā spēkā
tuvojos TEV,
Dievs.
(20.03.2007) | | | | Šajā dienā vēl autora darbi: | |
|
|
|
|
| |
|
 |
|
|
|
|
|
|
|
arpa (31.12.2023, 19:53)Stingru 24. gadu! Galvu augšā! Esam un būsim. Cieti.Priedes zars (viesis) (18.12.2023, 10:45)Ja egles pilnas čiekuriem, tad būs laba kartupeļu raža!bez smecera (15.12.2023, 19:01)Jauki novērojumi! Ik dienu ja ievēro un piefiksē tādus šķietamus sīkumiņus, izveidoties var kaut kas lielāks, piemēram, poēma vai stāsts... Upei jau arī ir sava gudrība - tā nenoniecina...
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
|
Mums katram ir senloloti sapņi, bet kad esmu ar tevi kopā, es jūtos it kā tos visus būtu piepildījis ...
|
|
|
|
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
Pēdējā mirkļa dāvana*
Gadās jau tā, ka jāierodas uz jubileju, ka nu pilnīgi bez gatavošanās un šķiet, ka ar konfekškasti par maz un ne īsti interesanti. Tad nu var ķerties pie apsveikuma zīmēšanas - parastie zīmuļi...
|
|
|
| |
| |
Vieta reklāmai:
|
| |
| |
Šodien: 1528
Kopā:6132405
|
| |
| |
|
Autori
