|
|
|
 |
|
|
|
|
|
|
|
| | | Laime | | Komentāri (4)
Nosūtīt šo tekstu draugam
Izdrukas versija
Kad šķiet, ka pazudis ir viss,
Tu tikai pacel acis.
Virs tevis ir zilas debesis.
Bet tur, kur tavas acis vērās,
Nebija pat viens mākonis.
Jau nedzīvas tās palika,
Jo tikai vienu redzēja.
Tās lūkojās dubļos virs pazemes,
Un nemanot samina dvēseles.
Acis uz augšu paverot,
Tur laime gaidīs rokas atplešot.
(11.03.2007) | | | |
|
|
|
|
| |
|
 |
|
|
|
|
|
|
IneseL (30.03.2026, 14:37)Patriotisms ir stāvoklisLjurbejaaks (viesis) (25.01.2026, 13:20)Kāpēc te nav neviena patriotiska dzejnieka, kas liriskā formā attēlotu Barikāžu cīņās..?
:((arpa (31.12.2025, 21:48)Radošu 20 26. Lai top!
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
|
Mums katram ir senloloti sapņi, bet kad esmu ar tevi kopā, es jūtos it kā tos visus būtu piepildījis ...
|
|
|
|
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
Lapsēns
Reiz dzīvoja kāds labi audzināts, piemīlīgs un romantisks lapsēns. Viņa ala bija netālu no kādām mājām, kurās dzīvoja patīkami un jauki cilvēki, kuru saimniecībā bija dažādi mājlopi...
|
|
|
| |
| |
Vieta reklāmai:
|
| |
| |
Šodien: 5156
Kopā:7419785
|
| |
| |
|
Autori
