|
|
|
 |
|
|
|
|
|
|
|
| | | Atpazīts, sāpināts, atraidīts | Autors - Arturs M_
| | Komentāri (4)
Nosūtīt šo tekstu draugam
Izdrukas versija
Negribu domāt,
Atmiņās grimt.
Negribu raudāt,
Asarās slīkt.
Nevēlos to, ko sen tev jau lūdzu.
Tagad ir savādāk,
Tagad jau sāpīgāk.
Laime apiet mani ar deviņiem līkumiem.
Nelaime atnāk pat ar sīkumiem.
Nojauta mana ir spēcīga,
Bet kādu dienu tā varētu kļūt niecīga.
Nenosodi,
Nesāpini,
Nenododi - mīli!
Mīli tā kā pēdējo reizi šajā dzīvē,
Sargā tā kā pasaules stiprākie vēji.
Nekrīti, bet turies.
Vienalga kā, bet pa dzīvi kulies.
Turies pie manis,
Kaut ar visu spēku.
Kulies kaut kā,
Kaut vai ar mīlas dēku.
Nevienam nav tiesības nosodīt kādu,
Nevienam nav varas pavēlēt tev.
Katrs dzīvojam tā kā mākam.
Visu, kas uz sirds, otram sakām.
Saki arī tu, ko jūti!
Neslēpies aiz stiprās sienas,
Nenorobežojies!
Tā nebūs labāk,
Kaut gan, kas to lai zina?
No otras puses -
Tā ir drošāk,
Nekā būt:
Atpazītam,
Sāpinātam,
Atraidītam.
(22.02.2007) | | | | Šajā dienā vēl autora darbi: | |
|
|
|
|
| |
|
 |
|
|
|
|
|
|
|
Ljurbenjaaks (viesis) (29.09.2024, 10:44)Davaj, Ckilla, raksti un nepilosofē te daudz! :))Chillite (23.06.2024, 10:17)man nenesas prāts uz jokiem, es kaut ko pašai tuvāku spēju uzrakstīt! ;) varbūt nākamajos jāņos paklausīšu Tavam padomam!bez smecera (21.06.2024, 14:11)Nu, tad rekomendēju sākt ar humoristiskajiem pantiņiem Līgo noskaņās - tie vienmēr ir lielā cieņā... Vispār, ja uz pēdējo gadu humoru paskatās, paveras traģiska aina - liela daļa cilvēku...
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
Balti vīri atver vārtus,
Sniegi snieg un puteņo,
Straujā tempā trako namā
Ieripoju ratiņos.
Priecīgus svētkus! ...
|
|
|
|
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
Pēdējā mirkļa dāvana*
Gadās jau tā, ka jāierodas uz jubileju, ka nu pilnīgi bez gatavošanās un šķiet, ka ar konfekškasti par maz un ne īsti interesanti. Tad nu var ķerties pie apsveikuma zīmēšanas - parastie zīmuļi...
|
|
|
| |
| |
Vieta reklāmai:
|
| |
| |
Šodien: 2549
Kopā:7016610
|
| |
| |
|
Autori
