|
|
|
|
|
|
|
| | Kaut tikai mirkli | Autors - Elīza
| | Komentāri (3) Nosūtīt šo tekstu draugam Izdrukas versija
Kaut es spētu ticēt, ka tu neesi nekas
Bet kolīdz pagriežos, tu atkal esi tepat
Tiklīdz liekas, ka noticēt meliem es spēšu
Tu atkal ielauzies klusumā kopā ar vēju
Tu esi kļuvis par manu tumšāko ēnu
Kas ikdienas uzplēš miljoniem rētu (18.02.2007) | | |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
arpa (31.12.2023, 19:53)Stingru 24. gadu! Galvu augšā! Esam un būsim. Cieti.Priedes zars (viesis) (18.12.2023, 10:45)Ja egles pilnas čiekuriem, tad būs laba kartupeļu raža!bez smecera (15.12.2023, 19:01)Jauki novērojumi! Ik dienu ja ievēro un piefiksē tādus šķietamus sīkumiņus, izveidoties var kaut kas lielāks, piemēram, poēma vai stāsts... Upei jau arī ir sava gudrība - tā nenoniecina...
|
|
|
|
|
|
|
Visapkaart tik balts un skaists,
Kupenas, sniedzins snieg,
Atvediet kaads man laapstu -
Maaja aizsniga ciet... ...
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Lapsēns
Reiz dzīvoja kāds labi audzināts, piemīlīgs un romantisks lapsēns. Viņa ala bija netālu no kādām mājām, kurās dzīvoja patīkami un jauki cilvēki, kuru saimniecībā bija dažādi mājlopi...
|
|
|
|
|
Vieta reklāmai:
|
|
|
Šodien: 1182
Kopā:6152838
|
|
|
|