|
|
|
 |
|
|
|
|
|
|
|
| | | Kaut tikai mirkli | | Komentāri (3)
Nosūtīt šo tekstu draugam
Izdrukas versija
Kaut es spētu ticēt, ka tu neesi nekas
Bet kolīdz pagriežos, tu atkal esi tepat
Tiklīdz liekas, ka noticēt meliem es spēšu
Tu atkal ielauzies klusumā kopā ar vēju
Tu esi kļuvis par manu tumšāko ēnu
Kas ikdienas uzplēš miljoniem rētu
(18.02.2007) | | | |
|
|
|
|
| |
|
 |
|
|
|
|
|
|
Ljurbejaaks (viesis) (25.01.2026, 13:20)Kāpēc te nav neviena patriotiska dzejnieka, kas liriskā formā attēlotu Barikāžu cīņās..?
:((arpa (31.12.2025, 21:48)Radošu 20 26. Lai top!Ljurbenjaaks (viesis) (29.09.2024, 10:44)Davaj, Ckilla, raksti un nepilosofē te daudz! :))
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
|
Mums katram ir senloloti sapņi, bet kad esmu ar tevi kopā, es jūtos it kā tos visus būtu piepildījis ...
|
|
|
|
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
Pēdējā mirkļa dāvana*
Gadās jau tā, ka jāierodas uz jubileju, ka nu pilnīgi bez gatavošanās un šķiet, ka ar konfekškasti par maz un ne īsti interesanti. Tad nu var ķerties pie apsveikuma zīmēšanas - parastie zīmuļi...
|
|
|
| |
| |
Vieta reklāmai:
|
| |
| |
Šodien: 3797
Kopā:7379368
|
| |
| |
|
Autori
