|
|
|
 |
|
|
|
|
|
|
|
| | | Viņš bija | Komentāri (7)
Nosūtīt šo tekstu draugam
Izdrukas versija
Vēlētos lai Viņš mani apciemo...
Viņš bija viss.. viss dēļ kā varēja dzīvot..
Tagad.. tagad nav ne atmiņas, ne cerības..
Cilvēki stāsta, ka cilvēku jāatceras mūžīgi..
Jākavējas atmiņās.. jāatceras skaistie mirkļi ko pavadījām kopā..
Bet neviens nekad nezinās kā es jutos, kad apkārt bija cilvēki, kas raudāja.. žēloja, un centās žēlot mani..
Vai arī tad nāktu prātā tās minūtes, kurās mums bija labi ?
Šaubos.
Iet laiks, un tiek tam pāri..
Bet kam tad īsti jātiek pāri ?
Atmiņām? Cerībām? Mirkļiem?
Pāri tam, man netikt nekad..
Vēlos sameklēt ceļu, kas vestu tam pāri..
Un tomēr, varbūt tas ir bezgalīgais stāsts.. ?
Viņš nevar nokāpt pie manis, un pažēlot.
Tāds ir dzīves likums..
Bet jūtu, ka blakus man Viņš stāv..
Un lai stāv..
Dažkārt nobirst pār vaigu kas līdzīgs ūdens lāsei.. atceroties kā bija toreiz..
Tad, kad visiem vēl bija labi..
Tikai vēlos.. atrodi, lūdzu, man ceļu nākotnē.
(31.12.2006) | | |
|
|
|
|
| |
|
 |
|
|
|
|
|
|
|
arpa (31.12.2023, 19:53)Stingru 24. gadu! Galvu augšā! Esam un būsim. Cieti.Priedes zars (viesis) (18.12.2023, 10:45)Ja egles pilnas čiekuriem, tad būs laba kartupeļu raža!bez smecera (15.12.2023, 19:01)Jauki novērojumi! Ik dienu ja ievēro un piefiksē tādus šķietamus sīkumiņus, izveidoties var kaut kas lielāks, piemēram, poēma vai stāsts... Upei jau arī ir sava gudrība - tā nenoniecina...
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
|
Bars miroņu, starp viņiem kāds krievu Tēvijas kara zaldāts, stāsta anekdotes. Zaldāts: - Bija mums rotā viens foršs seržants. Mācēja vāciski pat runāt un šim par to iedeva iesauku Hande ...
|
|
|
|
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
Pēdējā mirkļa dāvana*
Gadās jau tā, ka jāierodas uz jubileju, ka nu pilnīgi bez gatavošanās un šķiet, ka ar konfekškasti par maz un ne īsti interesanti. Tad nu var ķerties pie apsveikuma zīmēšanas - parastie zīmuļi...
|
|
|
| |
| |
Vieta reklāmai:
|
| |
| |
|
Autori
