 (www.feini.lv) |
| Skipuce : Viņš bija |
| Vēlētos lai Viņš mani apciemo... Viņš bija viss.. viss dēļ kā varēja dzīvot.. Tagad.. tagad nav ne atmiņas, ne cerības.. Cilvēki stāsta, ka cilvēku jāatceras mūžīgi.. Jākavējas atmiņās.. jāatceras skaistie mirkļi ko pavadījām kopā.. Bet neviens nekad nezinās kā es jutos, kad apkārt bija cilvēki, kas raudāja.. žēloja, un centās žēlot mani.. Vai arī tad nāktu prātā tās minūtes, kurās mums bija labi ? Šaubos. Iet laiks, un tiek tam pāri.. Bet kam tad īsti jātiek pāri ? Atmiņām? Cerībām? Mirkļiem? Pāri tam, man netikt nekad.. Vēlos sameklēt ceļu, kas vestu tam pāri.. Un tomēr, varbūt tas ir bezgalīgais stāsts.. ? Viņš nevar nokāpt pie manis, un pažēlot. Tāds ir dzīves likums.. Bet jūtu, ka blakus man Viņš stāv.. Un lai stāv.. Dažkārt nobirst pār vaigu kas līdzīgs ūdens lāsei.. atceroties kā bija toreiz.. Tad, kad visiem vēl bija labi.. Tikai vēlos.. atrodi, lūdzu, man ceļu nākotnē. |
| (31.12.2006) |
| DRUKĀT |
| Atpakaļ uz darbu |