|
|
|
 |
|
|
|
|
|
|
|
| | | Klusu! | | Nosūtīt šo tekstu draugam
Izdrukas versija
Kails klusums starp dzīvību un nāvi.
Ne vārda vairs, ne kustību, ne lieku skaņu.
Piespiežu vaigu pie loga rūts,
Jūtu lietus samitrināto stiklu.
Klusums nāk tuvāk,
Bet nerunā, nestāsta pēc kā tas nācis.
Klusums nebilst ne vārda, bet smaida.
Riebīgi, klusi smaida.
Vai tas atnācis pēc viņa vai manis?
Tas paiet man garām, klusi smaidīdams.
Es palieku viena, piespiedusi vaigu pie loga rūts.
Tas aizgāja, klusums aizgāja man garām.
Es paliku … paliku viena.
10.11.2003
(19.11.2004) | | | | Šajā dienā vēl autora darbi: | |
|
|
|
|
| |
|
 |
|
|
|
|
|
|
|
Ljurbenjaaks (viesis) (29.09.2024, 10:44)Davaj, Ckilla, raksti un nepilosofē te daudz! :))Chillite (23.06.2024, 10:17)man nenesas prāts uz jokiem, es kaut ko pašai tuvāku spēju uzrakstīt! ;) varbūt nākamajos jāņos paklausīšu Tavam padomam!bez smecera (21.06.2024, 14:11)Nu, tad rekomendēju sākt ar humoristiskajiem pantiņiem Līgo noskaņās - tie vienmēr ir lielā cieņā... Vispār, ja uz pēdējo gadu humoru paskatās, paveras traģiska aina - liela daļa cilvēku...
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
|
Mums katram ir senloloti sapņi, bet kad esmu ar tevi kopā, es jūtos it kā tos visus būtu piepildījis ...
|
|
|
|
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
Pēdējā mirkļa dāvana*
Gadās jau tā, ka jāierodas uz jubileju, ka nu pilnīgi bez gatavošanās un šķiet, ka ar konfekškasti par maz un ne īsti interesanti. Tad nu var ķerties pie apsveikuma zīmēšanas - parastie zīmuļi...
|
|
|
| |
| |
Vieta reklāmai:
|
| |
| |
Šodien: 1399
Kopā:6870880
|
| |
| |
|
Autori
