|
|
|
 |
|
|
|
|
|
|
|
| | | Pļavā | | Nosūtīt šo tekstu draugam
Izdrukas versija
Es pēkšņi ienācu pļavā,
Es bradāju pa zaļo zāli un kukaiņiem,
Kurus nemaz neredzēju zem zāles.
Es viņus samīdīju bez žēlastības,
Es tobrīd nedomāju par viņiem,
Bet gan par to, kur eju, ka man ir jāiet.
Vai es gan neesmu ļauna?
Nomīdīt tos, kuri nespēj man pretoties,
Pat neievērojot, ka viņi jelkad ir eksistējuši
Šajā varbūtības teorijas praksē.
Es nomīdu vienu slieku,
Tu nomīdi divas vaboles,
Viņš, viņa nomīda nākamos.
Un kopā mēs visi nevis nomīdam,
Bet drīzāk jau iznīcinam šo pasauli.
Kur gan ir teikts,
Ka tie kukaiņi vairojas
Ātrāk par to, kā mēs viņus nomīdam?
Mīdam ātrāk, ja?
Ātri, ātri, cik vien varam,
Lai tikai viņu paliktu mazāk!!
Es esmu ļauna.
Vai varbūt man tā tikai šķiet?
Varbūt jums šķiet, ka
Normāli ir nomīdīt citus?
Nu jā.. Tad jau jūs esat ļauni,
Prātā jums vien nepareizas domas.
Tad es tomēr esmu labāka par jums.
Es paskatījos sev zem kājām,
Es ieraudzīju kukainīšus
Un man kļuva žēl viņu -
Mazo, neaizsargāto dzīvnieku dabu.
Es izgāju no pļavas.
Es vairs nekad nevēlos tajā atgriezties.
Labāk man iztikt bez zaļas zāles,
Nekā redzēt sevi mīdam citus.
(19.11.2004) | | | | Šajā dienā vēl autora darbi: | |
|
|
|
|
| |
|
 |
|
|
|
|
|
|
Ljurbejaaks (viesis) (25.01.2026, 13:20)Kāpēc te nav neviena patriotiska dzejnieka, kas liriskā formā attēlotu Barikāžu cīņās..?
:((arpa (31.12.2025, 21:48)Radošu 20 26. Lai top!Ljurbenjaaks (viesis) (29.09.2024, 10:44)Davaj, Ckilla, raksti un nepilosofē te daudz! :))
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
Baltais pūders zemi klāj,
Salatēvs bez maisa slāj.
Acis bālas, skats nekāds,
Vainīgs šņabis - surogāts!
Tikai nepiedzeries dikti -
Būs, kā salatētim, slikti! ...
|
|
|
|
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
Lapsēns
Reiz dzīvoja kāds labi audzināts, piemīlīgs un romantisks lapsēns. Viņa ala bija netālu no kādām mājām, kurās dzīvoja patīkami un jauki cilvēki, kuru saimniecībā bija dažādi mājlopi...
|
|
|
| |
| |
Vieta reklāmai:
|
| |
| |
Šodien: 1424
Kopā:7251932
|
| |
| |
|
Autori
