|
|
|
|
|
|
|
| | Ar aizvērtiem plakstiem | | Komentāri (5) Nosūtīt šo tekstu draugam Izdrukas versija
Es veros aizvērtiem plakstiem uz mums
Un rodas man kārtējais jautājums.
Cik tālu mēs iesim?
Cik daudz viens otram sniegsim?
Nekad dzīvē tā neesmu jutusies es,
Ar Tevi kopā kā uz paradīzes.
Katra doma pie Tevis man klīst,
Nav no svara, vai ārā spīd saule vai līst.
Ik mirkli es gribētu ar Tevi sagaidīt,
Lai nekad Tev nenāktos mani pavadīt.
Es nesaprotu kā tas var būt,
Ka mana sirds kaut ko tādu jūt. (03.11.2006) | | |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
arpa (31.12.2023, 19:53)Stingru 24. gadu! Galvu augšā! Esam un būsim. Cieti.Priedes zars (viesis) (18.12.2023, 10:45)Ja egles pilnas čiekuriem, tad būs laba kartupeļu raža!bez smecera (15.12.2023, 19:01)Jauki novērojumi! Ik dienu ja ievēro un piefiksē tādus šķietamus sīkumiņus, izveidoties var kaut kas lielāks, piemēram, poēma vai stāsts... Upei jau arī ir sava gudrība - tā nenoniecina...
|
|
|
|
|
|
|
Bars miroņu, starp viņiem kāds krievu Tēvijas kara zaldāts, stāsta anekdotes. Zaldāts: - Bija mums rotā viens foršs seržants. Mācēja vāciski pat runāt un šim par to iedeva iesauku Hande ...
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Lapsēns
Reiz dzīvoja kāds labi audzināts, piemīlīgs un romantisks lapsēns. Viņa ala bija netālu no kādām mājām, kurās dzīvoja patīkami un jauki cilvēki, kuru saimniecībā bija dažādi mājlopi...
|
|
|
|
|
Vieta reklāmai:
|
|
|
Šodien: 1272
Kopā:6133862
|
|
|
|