|
|
|
 |
|
|
|
|
|
|
|
| | | Aukstā sajūta | Autors - Anna
| | Nosūtīt šo tekstu draugam
Izdrukas versija
Mūs vienoja aukstums, kas plūda no mājas sienas.
Tas nebija miesas stindzinoš, bet dvaša gaisā bija redzama.
Mūsu rokas satinās, lai tvertu atlikušo siltumu.
Bet tur bija tikai maigums, kas pārņēma mūs no matu galiem līdz zābaku zolēm.
Maigums, kas izraisa siltumu.
Tādu, ka sniegs kūst un jūtas paceļas virs mums.
Tas brīdis bij īss un neatgriezenisks.
Mūs atkal vieno aukstums, kas plūst no mājas sienas un pārņem mūs un mūsu jūtas.
Aukstums - tik salts un smeldzējoši sāpīgs.
Bet varbūt vēl reiz mūsu rokas sniegsies viena pie otras.
Un tad mēs uzveiksim aukstumu, kas pašlaik mūs vieno.
21.07.2003
(19.11.2004) | | | | Šajā dienā vēl autora darbi: | |
|
|
|
|
| |
|
 |
|
|
|
|
|
|
|
arpa (31.12.2023, 19:53)Stingru 24. gadu! Galvu augšā! Esam un būsim. Cieti.Priedes zars (viesis) (18.12.2023, 10:45)Ja egles pilnas čiekuriem, tad būs laba kartupeļu raža!bez smecera (15.12.2023, 19:01)Jauki novērojumi! Ik dienu ja ievēro un piefiksē tādus šķietamus sīkumiņus, izveidoties var kaut kas lielāks, piemēram, poēma vai stāsts... Upei jau arī ir sava gudrība - tā nenoniecina...
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
Klausies, kā iezvana Jaungada zvani
Ceri, ka nākotne nepievils mūs
Klausies, kā vēji šalc sirmajās eglēs,
Sapņodams klusi aust Jaungada rīts! ...
|
|
|
|
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
Pēdējā mirkļa dāvana*
Gadās jau tā, ka jāierodas uz jubileju, ka nu pilnīgi bez gatavošanās un šķiet, ka ar konfekškasti par maz un ne īsti interesanti. Tad nu var ķerties pie apsveikuma zīmēšanas - parastie zīmuļi...
|
|
|
| |
| |
Vieta reklāmai:
|
| |
| |
Šodien: 1666
Kopā:6119738
|
| |
| |
|
Autori
