 (www.feini.lv) |
| Anna : Aukstā sajūta |
| Mūs vienoja aukstums, kas plūda no mājas sienas. Tas nebija miesas stindzinoš, bet dvaša gaisā bija redzama. Mūsu rokas satinās, lai tvertu atlikušo siltumu. Bet tur bija tikai maigums, kas pārņēma mūs no matu galiem līdz zābaku zolēm. Maigums, kas izraisa siltumu. Tādu, ka sniegs kūst un jūtas paceļas virs mums. Tas brīdis bij īss un neatgriezenisks. Mūs atkal vieno aukstums, kas plūst no mājas sienas un pārņem mūs un mūsu jūtas. Aukstums - tik salts un smeldzējoši sāpīgs. Bet varbūt vēl reiz mūsu rokas sniegsies viena pie otras. Un tad mēs uzveiksim aukstumu, kas pašlaik mūs vieno. 21.07.2003 |
| (19.11.2004) |
| DRUKĀT |
| Atpakaļ uz darbu |