|
|
|
 |
|
|
|
|
|
|
|
| | | Aukstā sajūta | | Nosūtīt šo tekstu draugam Izdrukas versija
Mūs vienoja aukstums, kas plūda no mājas sienas.
Tas nebija miesas stindzinoš, bet dvaša gaisā bija redzama.
Mūsu rokas satinās, lai tvertu atlikušo siltumu.
Bet tur bija tikai maigums, kas pārņēma mūs no matu galiem līdz zābaku zolēm.
Maigums, kas izraisa siltumu.
Tādu, ka sniegs kūst un jūtas paceļas virs mums.
Tas brīdis bij īss un neatgriezenisks.
Mūs atkal vieno aukstums, kas plūst no mājas sienas un pārņem mūs un mūsu jūtas.
Aukstums - tik salts un smeldzējoši sāpīgs.
Bet varbūt vēl reiz mūsu rokas sniegsies viena pie otras.
Un tad mēs uzveiksim aukstumu, kas pašlaik mūs vieno.
21.07.2003 (19.11.2004) | | | | Šajā dienā vēl autora darbi: | |
|
|
|
|
| |
|
 |
|
|
|
|
|
|
Ljurbejaaks (viesis) (25.01.2026, 13:20)Kāpēc te nav neviena patriotiska dzejnieka, kas liriskā formā attēlotu Barikāžu cīņās..?
:((arpa (31.12.2025, 21:48)Radošu 20 26. Lai top!Ljurbenjaaks (viesis) (29.09.2024, 10:44)Davaj, Ckilla, raksti un nepilosofē te daudz! :))
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
Baltais pūders zemi klāj,
Salatēvs bez maisa slāj.
Acis bālas, skats nekāds,
Vainīgs šņabis - surogāts!
Tikai nepiedzeries dikti -
Būs, kā salatētim, slikti! ...
|
|
|
|
Ziemassvētku pantiņi
Pašizdomātie pantiņi, sakombinēti ar interesantiem attēliem par Ziemassvētku tematiku.
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
Pēdējā mirkļa dāvana*
Gadās jau tā, ka jāierodas uz jubileju, ka nu pilnīgi bez gatavošanās un šķiet, ka ar konfekškasti par maz un ne īsti interesanti. Tad nu var ķerties pie apsveikuma zīmēšanas - parastie zīmuļi...
|
|
|
| |
| |
Vieta reklāmai:
|
| |
| |
Šodien: 1629
Kopā:7252137
|
| |
| |
|