|
|
|
|
|
|
|
| | Laika pasaka | | Nosūtīt šo tekstu draugam Izdrukas versija
Cik labi es jūtos sēžot šinī rozā pļavā pašā gaišākajā dienas laikā ar skaistākajām, melnākajām debesīm un oranžo sauli.Tu liec man justies kā princesei, kad ļauj lūkoties savā dabiski zilajā sejā. Es apbrīnoju tavas debesmelnās acis un noglāstu tavus rudzu sarkanos matus. Mēs abi esam iemīlējušies un uz pasauli skatāmies caur zaļām brillēm. Es redzu tikai tevi, bet tu tikai mani. Jūtu, ka laime drīz beigsies, un tev būs jāatgriežas tur, no kurienes esi nācis. Mēs esam vieni šajā koši rozā pļavā, mēs runājamies, kad tēvs tevi sauc prom. Vēl mirklis, vēl pēdējais vārds, un tēvs Pulkstenis tevi aizrauj prom. Un es esmu viena, ar sevi, koši zaļu pļavu, saulainu dienu un zilām, zilām debesīm. Neuztraucies, es tevi gaidu! Es gaidu vēlreiz to saldo mirkli, kad pasaule apstājas, mainās un tu atnāc pasēdēt pie manis, Laiks!
04.10.2004 (19.11.2004) | | | Šajā dienā vēl autora darbi: | |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
arpa (31.12.2023, 19:53)Stingru 24. gadu! Galvu augšā! Esam un būsim. Cieti.Priedes zars (viesis) (18.12.2023, 10:45)Ja egles pilnas čiekuriem, tad būs laba kartupeļu raža!bez smecera (15.12.2023, 19:01)Jauki novērojumi! Ik dienu ja ievēro un piefiksē tādus šķietamus sīkumiņus, izveidoties var kaut kas lielāks, piemēram, poēma vai stāsts... Upei jau arī ir sava gudrība - tā nenoniecina...
|
|
|
|
|
|
|
Salavecis pieri kasa
Daavanas pa zemi lasa,
Taalaak pabraukt nevareeja,
Staltais briedis avareeja! ...
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Pēdējā mirkļa dāvana*
Gadās jau tā, ka jāierodas uz jubileju, ka nu pilnīgi bez gatavošanās un šķiet, ka ar konfekškasti par maz un ne īsti interesanti. Tad nu var ķerties pie apsveikuma zīmēšanas - parastie zīmuļi...
|
|
|
|
|
Vieta reklāmai:
|
|
|
Šodien: 1444
Kopā:6123678
|
|
|
|