 (www.feini.lv) |
| only_me : Laika pasaka |
| Cik labi es jūtos sēžot šinī rozā pļavā pašā gaišākajā dienas laikā ar skaistākajām, melnākajām debesīm un oranžo sauli.Tu liec man justies kā princesei, kad ļauj lūkoties savā dabiski zilajā sejā. Es apbrīnoju tavas debesmelnās acis un noglāstu tavus rudzu sarkanos matus. Mēs abi esam iemīlējušies un uz pasauli skatāmies caur zaļām brillēm. Es redzu tikai tevi, bet tu tikai mani. Jūtu, ka laime drīz beigsies, un tev būs jāatgriežas tur, no kurienes esi nācis. Mēs esam vieni šajā koši rozā pļavā, mēs runājamies, kad tēvs tevi sauc prom. Vēl mirklis, vēl pēdējais vārds, un tēvs Pulkstenis tevi aizrauj prom. Un es esmu viena, ar sevi, koši zaļu pļavu, saulainu dienu un zilām, zilām debesīm. Neuztraucies, es tevi gaidu! Es gaidu vēlreiz to saldo mirkli, kad pasaule apstājas, mainās un tu atnāc pasēdēt pie manis, Laiks! 04.10.2004 |
| (19.11.2004) |
| DRUKĀT |
| Atpakaļ uz darbu |