|
|
|
 |
|
|
|
|
|
|
|
| | | vienmēr smaidu,lasot tavu dzeju | | Komentāri (1)
Nosūtīt šo tekstu draugam
Izdrukas versija
vienmēr smaidu,lasot tavu dzeju
tu kā bērns..draisks un rotaļīgs.
brīžiem gan gribi slēpties,
kā stirna -trauslais meža dzīvnieks-
nevainīgs smaids
plēst kāru vilku sabaidīts..
..bet interese tev liela,
plūkt maigo zāli pļavā tajā
kur miers un nemiers reizē mīt,
avotā dzidrā slāpes veldzēt
tauriņu lietus/pakrūtē sāp
strauji sit un iedrebas sirds,
slāpēt sevī dzimstošās bailes
ļauties un reibt,ļauties un reibt
klusām pie auss dzirdot balsi
skan kā melodija..
...
Tu un es, Tu un es
dabas bērni,lai laimīgi būtu
viens otram tik tuvu
ka tavus sirdspukstus jūtu
pārējā pasaule mūs neinteresē..
(23.10.2006) | | | |
|
|
|
|
| |
|
 |
|
|
|
|
|
|
|
arpa (31.12.2023, 19:53)Stingru 24. gadu! Galvu augšā! Esam un būsim. Cieti.Priedes zars (viesis) (18.12.2023, 10:45)Ja egles pilnas čiekuriem, tad būs laba kartupeļu raža!bez smecera (15.12.2023, 19:01)Jauki novērojumi! Ik dienu ja ievēro un piefiksē tādus šķietamus sīkumiņus, izveidoties var kaut kas lielāks, piemēram, poēma vai stāsts... Upei jau arī ir sava gudrība - tā nenoniecina...
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
Lūk sagaidīts ir jaunais gads
Vēl vakar likās tas kā sapnis tāls,
Bet šodien atkal sapnis tāls
Ir tas, kā vakar sagaidīju to. ...
|
|
|
|
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
Pēdējā mirkļa dāvana*
Gadās jau tā, ka jāierodas uz jubileju, ka nu pilnīgi bez gatavošanās un šķiet, ka ar konfekškasti par maz un ne īsti interesanti. Tad nu var ķerties pie apsveikuma zīmēšanas - parastie zīmuļi...
|
|
|
| |
| |
Vieta reklāmai:
|
| |
| |
|
Autori
