|
|
|
|
|
|
|
| | Savādi | Komentāri (5) Nosūtīt šo tekstu draugam Izdrukas versija
Negribot es saucu tavu vārdu,
Tas maldās cilvēku biezokņos.
Pielavās tas neko neteikdams,
Tik stūlbi jūsminādamas.
Peklē atkal ugunis vaļā,
Bet tik un tā saucu vārdu tavu.
Tu atgriezies no manis
Ar pušrauti kailu skatu
Tik bezspēcīgs es jūtos.
Nerimstos par tevi domāt
Nerimstos par tevi sapņot
Tik vārdus bezgalīgus,
Tu nes no manis.
Tik bezspēcīgs es esmu.
Nelaikā lapas krīt.
Ar cilvēces dvēseli reizē.
Aplami, muļķīgi un kā vēl,
Upe tek no jūras.
Kāds klusums valda apkārt,
Tas, lai mūsu domas klejot spēj
Ar smaidu veros augšā,
Lai mākoņi nosirmo.
Nepareizi atstāt savu ēnu,
Tikai tad to beidzot var,
Kad čustēs tava balss:
Esmu atpakaļ, nudien atpakaļ.
Un tikai tad, tikai tad es būšu
spēcīgs. (20.09.2006) | |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
arpa (31.12.2023, 19:53)Stingru 24. gadu! Galvu augšā! Esam un būsim. Cieti.Priedes zars (viesis) (18.12.2023, 10:45)Ja egles pilnas čiekuriem, tad būs laba kartupeļu raža!bez smecera (15.12.2023, 19:01)Jauki novērojumi! Ik dienu ja ievēro un piefiksē tādus šķietamus sīkumiņus, izveidoties var kaut kas lielāks, piemēram, poēma vai stāsts... Upei jau arī ir sava gudrība - tā nenoniecina...
|
|
|
|
|
|
|
Lai sasildaas sirds tai baltajaa dziesmaa,
Ko shovakar zeme ar debesiim dzied.
Lai saglabaa sirds to sveciishu liesmu,
Ar kuru droshi caur putenjiem iet ...
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Pēdējā mirkļa dāvana*
Gadās jau tā, ka jāierodas uz jubileju, ka nu pilnīgi bez gatavošanās un šķiet, ka ar konfekškasti par maz un ne īsti interesanti. Tad nu var ķerties pie apsveikuma zīmēšanas - parastie zīmuļi...
|
|
|
|
|
Vieta reklāmai:
|
|
|
Šodien: 1228
Kopā:6115684
|
|
|
|