 (www.feini.lv) |
| Miesnieks : Savādi |
| Negribot es saucu tavu vārdu, Tas maldās cilvēku biezokņos. Pielavās tas neko neteikdams, Tik stūlbi jūsminādamas. Peklē atkal ugunis vaļā, Bet tik un tā saucu vārdu tavu. Tu atgriezies no manis Ar pušrauti kailu skatu Tik bezspēcīgs es jūtos. Nerimstos par tevi domāt Nerimstos par tevi sapņot Tik vārdus bezgalīgus, Tu nes no manis. Tik bezspēcīgs es esmu. Nelaikā lapas krīt. Ar cilvēces dvēseli reizē. Aplami, muļķīgi un kā vēl, Upe tek no jūras. Kāds klusums valda apkārt, Tas, lai mūsu domas klejot spēj Ar smaidu veros augšā, Lai mākoņi nosirmo. Nepareizi atstāt savu ēnu, Tikai tad to beidzot var, Kad čustēs tava balss: Esmu atpakaļ, nudien atpakaļ. Un tikai tad, tikai tad es būšu spēcīgs. |
| (20.09.2006) |
| DRUKĀT |
| Atpakaļ uz darbu |