|
|
|
 |
|
|
|
|
|
|
|
| | | Dzejolis lietainā pēcpusdienā | | Komentāri (13)
Nosūtīt šo tekstu draugam
Izdrukas versija
Lietuslāses man uz sejas
krīt un pēc tam lejā veļas;
krīt un veļas, krīt un veļas,
liktenis par mani smejas...
Vai tās tiešām lietuslāses?
(izdomā kurš mani pārspēs?)
Nē, tās tomēr as’ras manas,
krīt bez mitas skanēdamas...
`Kādēļ, cilvēk, raudi šorīt?`
asara man atkal norit,
un es pats tad apdomājos
iemeslus, bet as’ras stājas...
Vai par dzīvi? Vai par nāvi?
Vai par to, ka mani skāvi
Tu, ak, bezcerība, lielā?
As’ra atkal nokrīt sniegā...
Ne par dzīvi, ne par nāvi,
ne par to, ka mani skāvi.
Es par mīlestību raudu,
ne par darbu, ne par naudu...
`Cilvēk, neraudi tik ļoti!
Tas ir labi, ka Tu jūti.`
Arī man jau prāts to saprot,
bet kā sirds ar to lai aprod?
(06.09.2006) | | | |
|
|
|
|
| |
|
 |
|
|
|
|
|
|
IneseL (30.03.2026, 14:37)Patriotisms ir stāvoklisLjurbejaaks (viesis) (25.01.2026, 13:20)Kāpēc te nav neviena patriotiska dzejnieka, kas liriskā formā attēlotu Barikāžu cīņās..?
:((arpa (31.12.2025, 21:48)Radošu 20 26. Lai top!
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
Visapkaart tik balts un skaists,
Kupenas, sniedzins snieg,
Atvediet kaads man laapstu -
Maaja aizsniga ciet... ...
|
|
|
|
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
Pēdējā mirkļa dāvana*
Gadās jau tā, ka jāierodas uz jubileju, ka nu pilnīgi bez gatavošanās un šķiet, ka ar konfekškasti par maz un ne īsti interesanti. Tad nu var ķerties pie apsveikuma zīmēšanas - parastie zīmuļi...
|
|
|
| |
| |
Vieta reklāmai:
|
| |
| |
Šodien: 1900
Kopā:7562602
|
| |
| |
|
Autori
