|
|
|
 |
|
|
|
|
|
|
|
| | | Es un jūtas | Autors - Gita Mullere
| | Komentāri (6) Nosūtīt šo tekstu draugam Izdrukas versija
Es Tevi ienīstu
Ar nepatiesu naidu.
Es Tevi mīlu,
Bet ari tas nav patiesi.
Es meloju reti,
Bet vel retāk, es taisnību saku.
Tu teiksi - Nav jūtu!
Tu kļūdīsies.
Ar saplēstu sirdi kā glāzi,
Kurā ieliet vairs nevar neko.
Es gaidu kādu,
Kas centīsies piepilot to. (03.09.2006) | | | |
|
|
|
|
| |
|
 |
|
|
|
|
|
|
IneseL (30.03.2026, 14:37)Patriotisms ir stāvoklisLjurbejaaks (viesis) (25.01.2026, 13:20)Kāpēc te nav neviena patriotiska dzejnieka, kas liriskā formā attēlotu Barikāžu cīņās..?
:((arpa (31.12.2025, 21:48)Radošu 20 26. Lai top!
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
Jaunā gada vakars klusi
Panācies uz Tavu pusi -
Atver durvis, iekšā sauc,
Lej pa simts un ārā trauc! ...
|
|
|
|
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
Pēdējā mirkļa dāvana*
Gadās jau tā, ka jāierodas uz jubileju, ka nu pilnīgi bez gatavošanās un šķiet, ka ar konfekškasti par maz un ne īsti interesanti. Tad nu var ķerties pie apsveikuma zīmēšanas - parastie zīmuļi...
|
|
|
| |
| |
Vieta reklāmai:
|
| |
| |
|