|
|
|
 |
|
|
|
|
|
|
|
| | | MAIZNĪCA UZ TAVĀM ROKĀM | | Komentāri (2)
Nosūtīt šo tekstu draugam
Izdrukas versija
CIKLS
(vasara, 2004)
***
Ir dienas un brīži, kad skaņa
Nepasaka neko, vien gaismiņa ziņo
Jums un arī tev ziņa pienākusi
Ir brīži – visi putni streiko
Uz sauli lidots ir gana
Šī diena dzīvo
***
Uz pelniem rožu noklājums
Kā vecmāmiņas skatiens
Un nenojaušama paaudze ar sapņu iztrūkumu
Un roku nesaskārušos roku skūpstiem
Atnākšana tālākā –
Rožu pelni
***
Kā saprast, kad zieds un kad vienkārši
Informācija pieskaras
Kā saprast, kad tu cilvēks
Kā mīts
Un, kad tur pulss uzjaucas
Kā saprast, ja viens
Liels lauks ? ..
***
Nav man uz tevi vairāk sienu
Un arī stikla nav
Bet redzamība neteiksim
Ka spoža
Kā piedziedājumu un nepasakāmu
Dienu ar tevi pabūt
Nav man uz tevi vairāk sienu
***
Nakts kā paradīze un diena
Ir maiznīca uz tavām rokām
Zīmes, ko bērnība visas jau
Ielikusi – tu mani nes uz šīm rokām
Un dažreiz uz spārniem
Nakts kā mūsu devīze
Ventspilī pusnaktī
Jā, Holivuda ienāca
Precīzi pirms pusnakts prātā
Un šobrīd karsta vasara
Un absolūts miers pirms sniega
Un pārākums un pakāpe sakāpa
Ak – Tu, Holivudas vasara !
***
Šo laiku var tikai uzzīmēt
To ne noskalot ne ar
Aukstu ne siltu
Šo laiku var tikai nosapņot
To nevar pacelt ne ar labu ne viltu
Šo saskrāpēto laiku –
Iegūt mīlot
***
Vai atceries tam mēnesim bija sirds forma
Un tava seja
Tas vienmēr ir tā
Kā lidot uz leju
Nobrāzt papēžus un
Turpināt deju
Ar tavu formu un seju
***
Nezinu, kādas intonācijas viņu
Skāra, ko viņš jauca, spēlēja
Un kāra, mēs meklējām
Iespējas saskatīties
Sasteigtos brīžos
Viņš svīda
Un viņam bija mana āda
***
Dzīve sāk plaukt, noplaukt, izplaukt un izžūt
Sirds sāk plaukt, noplaukt un pazūd.
Pankūkas un viena hansabanka
uz stūra un atrasta diena -
šī dzīve pēcdzīvei vidū dūra
***
tu domā – zvaigznes sašauj
viņām nekas
tās zemāk par zemi slīd
gar acīm gar dvēseli un asiņojošā laukumā
lēni skūpstīt pagūst un
iedomā – starp viņām tavējās krīt !
***
Manas mājas ir vēl kaut kur
Tu savieno un atvieno
Un liec man improvizēt
Ar mākslām ilūzijām un kapusvētkiem
Kā brīnums kā absurds kā dzīve
Manas mājas ir vēl ...
***
Man patīk traukus plēst un viņu
Šķindēšanā zvanus turēt
Man patīk dzīvot un klusēt
No sendienām vīnu ieliet saujām smelt
Izsmelt dienu un ar vienu
Roku satvert !
(10.08.2006) | | | |
|
|
|
|
| |
|
 |
|
|
|
|
|
|
|
arpa (31.12.2023, 19:53)Stingru 24. gadu! Galvu augšā! Esam un būsim. Cieti.Priedes zars (viesis) (18.12.2023, 10:45)Ja egles pilnas čiekuriem, tad būs laba kartupeļu raža!bez smecera (15.12.2023, 19:01)Jauki novērojumi! Ik dienu ja ievēro un piefiksē tādus šķietamus sīkumiņus, izveidoties var kaut kas lielāks, piemēram, poēma vai stāsts... Upei jau arī ir sava gudrība - tā nenoniecina...
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
Jaunā gada vakars klusi
Panācies uz Tavu pusi -
Atver durvis, iekšā sauc,
Lej pa simts un ārā trauc! ...
|
|
|
|
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
Pēdējā mirkļa dāvana*
Gadās jau tā, ka jāierodas uz jubileju, ka nu pilnīgi bez gatavošanās un šķiet, ka ar konfekškasti par maz un ne īsti interesanti. Tad nu var ķerties pie apsveikuma zīmēšanas - parastie zīmuļi...
|
|
|
| |
| |
Vieta reklāmai:
|
| |
| |
|
Autori
