|
|
|
|
|
|
|
| | Viņas pret horizontu | | Komentāri Nosūtīt šo tekstu draugam Izdrukas versija
Caur garajām zālēm viņas skrēja,
Saules rietu baudīdamas.
Viņu kājas pinās kā čūskas deja.
Viņas skrēja pretī horizontam.
Caur saulrieta miglu un vēja putniem,
Viņas meklēja dzīvību mēness upuriem.
Aiz laternu stabiem viņas patvērās
No zvaigžņu lietiem.
Viņas nogurušas skrēja.
Pretī horizontam.
Bez elpas un gaisa viņas
ieplūda dūmu upē.
Noslīka.
Caur garo zāli viņas skrēja,
Bet kāja – paslīdēja. (10.08.2006) | | |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
arpa (31.12.2023, 19:53)Stingru 24. gadu! Galvu augšā! Esam un būsim. Cieti.Priedes zars (viesis) (18.12.2023, 10:45)Ja egles pilnas čiekuriem, tad būs laba kartupeļu raža!bez smecera (15.12.2023, 19:01)Jauki novērojumi! Ik dienu ja ievēro un piefiksē tādus šķietamus sīkumiņus, izveidoties var kaut kas lielāks, piemēram, poēma vai stāsts... Upei jau arī ir sava gudrība - tā nenoniecina...
|
|
|
|
|
|
|
Bars miroņu, starp viņiem kāds krievu Tēvijas kara zaldāts, stāsta anekdotes. Zaldāts: - Bija mums rotā viens foršs seržants. Mācēja vāciski pat runāt un šim par to iedeva iesauku Hande ...
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Priekšdienām*
Savai draudzenei pirms pāris gadiem dāvināju tādu lūk dāvanu- Jau iepriekš kādu laiciņu krāju 1-santīmu un 2-santīmu monētas. Tad nu ņēmu puslitra burku, sabēru smalko naudu, pa virsu uzliku...
|
|
|
|
|
Vieta reklāmai:
|
|
|
Šodien: 1754
Kopā:6110775
|
|
|
|