|
|
|
|
|
|
|
| | Plaukstas pret debesīm | | Komentāri (6) Nosūtīt šo tekstu draugam Izdrukas versija
Es nedzirdēju kā tu aizej.
Es nejutu kā tu paliec.
Mēs esam,
Tie ,kas mēs esam.
Mēs esam brīvi.
Spārnus pakrūtē nesam.
Es negribu runāt ar draugiem.
Viņi ir mani enkuri.
Bez viņiem nevaru pa šo zemi iet.
Ar viņiem nevaru pasaules plašumos skriet.
Es sajaucu debesis,
Lai pietiktu vietas
Mūsu duetiem un menuetiem.
Un tas nekas, ja pirksti sāp,
Tas nekas, ja galva griežas.
Jo, kad mūsu plaukstas debesīs
Tad pasaules reibums tajās iespiežas.
(21.07.2006) | | |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
arpa (31.12.2023, 19:53)Stingru 24. gadu! Galvu augšā! Esam un būsim. Cieti.Priedes zars (viesis) (18.12.2023, 10:45)Ja egles pilnas čiekuriem, tad būs laba kartupeļu raža!bez smecera (15.12.2023, 19:01)Jauki novērojumi! Ik dienu ja ievēro un piefiksē tādus šķietamus sīkumiņus, izveidoties var kaut kas lielāks, piemēram, poēma vai stāsts... Upei jau arī ir sava gudrība - tā nenoniecina...
|
|
|
|
|
|
|
Nāk Jaunais gads ar jaunu laimi
Un jaunus sapņus nes sev līdz,
Lai jaunā gadā pietiek spēka,
Šos skaistos sapņus piepildīt. ...
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Lapsēns
Reiz dzīvoja kāds labi audzināts, piemīlīgs un romantisks lapsēns. Viņa ala bija netālu no kādām mājām, kurās dzīvoja patīkami un jauki cilvēki, kuru saimniecībā bija dažādi mājlopi...
|
|
|
|
|
Vieta reklāmai:
|
|
|
|