|
|
|
|
|
|
|
| | Vēlējums | Autors - Efeja
| | Komentāri (10) Nosūtīt šo tekstu draugam Izdrukas versija
Iesvied smieklus nelaimei sejā, Lai redz, ka nebīsties tās. Ja izmisums kādreiz roku Tev dos,
Saki tam - Nē, pateicos. Uzdāvā rītausmai asaras savas,
Lai acis nekad vairs nebūtu miklas. Aizmirsti visu sāpīgo, drūmo. Aizmirsti visu bezgala skumjo.
Esi kā strautiņš, Kas līksmi čalo. Esi kā saule pie debesīm zilām. Sasildi visus ar plaukstām siltām. Palīdzi atrast taciņu tiem,
Kas klīst pa dūksnainiem purviem. Atceries to,
Ko novēlu Tev,
Tev un visiem, Kurš netic vēl sev. (06.07.2006) | | |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
arpa (31.12.2023, 19:53)Stingru 24. gadu! Galvu augšā! Esam un būsim. Cieti.Priedes zars (viesis) (18.12.2023, 10:45)Ja egles pilnas čiekuriem, tad būs laba kartupeļu raža!bez smecera (15.12.2023, 19:01)Jauki novērojumi! Ik dienu ja ievēro un piefiksē tādus šķietamus sīkumiņus, izveidoties var kaut kas lielāks, piemēram, poēma vai stāsts... Upei jau arī ir sava gudrība - tā nenoniecina...
|
|
|
|
|
|
|
Baltais pūders zemi klāj,
Salatēvs bez maisa slāj.
Acis bālas, skats nekāds,
Vainīgs šņabis - surogāts!
Tikai nepiedzeries dikti -
Būs, kā salatētim, slikti! ...
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Lapsēns
Reiz dzīvoja kāds labi audzināts, piemīlīgs un romantisks lapsēns. Viņa ala bija netālu no kādām mājām, kurās dzīvoja patīkami un jauki cilvēki, kuru saimniecībā bija dažādi mājlopi...
|
|
|
|
|
Vieta reklāmai:
|
|
|
Šodien: 1051
Kopā:6126438
|
|
|
|