|
|
|
|
|
|
|
| | Spriedums | Autors - The Nobody
| | Komentāri (4) Nosūtīt šo tekstu draugam Izdrukas versija
Un es klaiņoju pa zvaigžņotām debesīm
Soļiem izmīdītas zvaigznes klupina
Guļ visa pasaule zem manām kājām
Tai vairs nepieder nekas
Viss man un vienīgi man
Visas lauztās sirdis
Un visi salāpītie smaidi
Visas ciešanas un nopūtas
Visas žēlabas un vaidas
Asaras un kritieni
Nezūdošais ļaunums
Un cilvēku neaprobežotais stulbums
Viss zem manām kājām
Es tev,sasodītā pasaule
Ar cilvēkiem kā maitu lijām,
Nelūdzu šo sarkano paklāju
klāt zem manām kājām
Sargenģeļi nemēdz mirt
Tie mirst,kad tiem vairs netic,
Kad tos neuzklausa,
Kad tos uzskata par pašsaprotamiem
Neliec tam izlikties mirušam,
Lai maitu lijas neapēd!
(02.07.2006) | | |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
arpa (31.12.2023, 19:53)Stingru 24. gadu! Galvu augšā! Esam un būsim. Cieti.Priedes zars (viesis) (18.12.2023, 10:45)Ja egles pilnas čiekuriem, tad būs laba kartupeļu raža!bez smecera (15.12.2023, 19:01)Jauki novērojumi! Ik dienu ja ievēro un piefiksē tādus šķietamus sīkumiņus, izveidoties var kaut kas lielāks, piemēram, poēma vai stāsts... Upei jau arī ir sava gudrība - tā nenoniecina...
|
|
|
|
|
|
|
Visi tik par baltu dzejo
Jaunā gada vakarā.
Besī mani, es par piķi,
Sveicu gadu nomaiņā! ...
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Aša, tomēr mīļa dāvaniņa
Mēs daram tā un saņēmēji parasti priecājas. Ja laikus nav iegādāta dāvaniņa, tad aicinu savu 5 gadīgo meitu palīgā. No parastas lapas salokam, salīmējam aploksnīti un viņa to pēc savas...
|
|
|
|
|
Vieta reklāmai:
|
|
|
|