|
|
|
 |
|
|
|
|
|
|
|
| | | Aiz dusmām | Nosūtīt šo tekstu draugam
Izdrukas versija
Aiz dusmām viegli saarti
Kļūst mani vaigi naivi,
Dusmas kož un sirdi šķeļ,
Bet svētlaime kā saule zeļ.
Caur dusmu kamolu
Un naivu padomu
Nāk neparasti vārdi,
Kas mani iedvesmo.
Es nesaprotu,
Ko šobrīd daru,
Manī valda haoss,
Es nezinu, ko varu.
Es citiem pakļaujos,
Mani citi kontrolē,
Bet mani apmierina,
Ja citiem nav vienalga.
Labi, ja kāds blakus
Mani novēro,
Tad varu teikt, ka labi viss,
Neviens mani nepazemo.
Dzīvē notiek muļķības
Bezjēdzīgas, liekas,
Atliek tikai padomāt,
Un ļaunais zūd bez miņas.
Skaista tomēr dzīve ir,
Reizēm smird, bet skaista,
Mani uzmundrina viņa,
Šī dumjā, naivā dzīve
(19.11.2004) | | |
|
|
|
|
| |
|
 |
|
|
|
|
|
|
|
arpa (31.12.2023, 19:53)Stingru 24. gadu! Galvu augšā! Esam un būsim. Cieti.Priedes zars (viesis) (18.12.2023, 10:45)Ja egles pilnas čiekuriem, tad būs laba kartupeļu raža!bez smecera (15.12.2023, 19:01)Jauki novērojumi! Ik dienu ja ievēro un piefiksē tādus šķietamus sīkumiņus, izveidoties var kaut kas lielāks, piemēram, poēma vai stāsts... Upei jau arī ir sava gudrība - tā nenoniecina...
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
|
Bars miroņu, starp viņiem kāds krievu Tēvijas kara zaldāts, stāsta anekdotes. Zaldāts: - Bija mums rotā viens foršs seržants. Mācēja vāciski pat runāt un šim par to iedeva iesauku Hande ...
|
|
|
|
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
Pēdējā mirkļa dāvana*
Gadās jau tā, ka jāierodas uz jubileju, ka nu pilnīgi bez gatavošanās un šķiet, ka ar konfekškasti par maz un ne īsti interesanti. Tad nu var ķerties pie apsveikuma zīmēšanas - parastie zīmuļi...
|
|
|
| |
| |
Vieta reklāmai:
|
| |
| |
Šodien: 1660
Kopā:6121829
|
| |
| |
|
Autori
