|
|
|
 |
|
|
|
|
|
|
|
| | | Ilgojos | Autors - The Everlasting
| | Komentāri
Nosūtīt šo tekstu draugam
Izdrukas versija
Ilgojos.
Kad tu tepat, es ilgojos.
Es iedomājos jau mirkli vien, kad tu te nebūsi.
Es zinu, ka viss labais kādreiz beidzas.
Kā cilvēki ir aizmirsuši vecos hītus,
Kā pasaulē ir aizmirsušās pirmā kara sāpes,
Kā nav vairs plašu veco, nav vairs ganu rītu,
Tā nav vairs seno laiku linu štrāpes....
Un es bez tevis būšu tā kā jūra bez ūdens.
Un jūrmala bez smiltīm.
Un gliemezis bez gliemežvāka.
Tad tāpēc piedod man par to, ka nevaru es laimes gūt.
Pat tad, kad esmu es ar tevi kopā.
Mans “es” jau skaidri jūt-
Mēs drīzi būsim sveši.
Un tu tepat, un smaidi klusi-
Kamēr es jau tevi aizmirsusi.
Ilgojos...
(25.06.2006) | | | | Šajā dienā vēl autora darbi: | |
|
|
|
|
| |
|
 |
|
|
|
|
|
|
Ljurbejaaks (viesis) (25.01.2026, 13:20)Kāpēc te nav neviena patriotiska dzejnieka, kas liriskā formā attēlotu Barikāžu cīņās..?
:((arpa (31.12.2025, 21:48)Radošu 20 26. Lai top!Ljurbenjaaks (viesis) (29.09.2024, 10:44)Davaj, Ckilla, raksti un nepilosofē te daudz! :))
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
|
Bars miroņu, starp viņiem kāds krievu Tēvijas kara zaldāts, stāsta anekdotes. Zaldāts: - Bija mums rotā viens foršs seržants. Mācēja vāciski pat runāt un šim par to iedeva iesauku Hande ...
|
|
|
|
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
Pēdējā mirkļa dāvana*
Gadās jau tā, ka jāierodas uz jubileju, ka nu pilnīgi bez gatavošanās un šķiet, ka ar konfekškasti par maz un ne īsti interesanti. Tad nu var ķerties pie apsveikuma zīmēšanas - parastie zīmuļi...
|
|
|
| |
| |
Vieta reklāmai:
|
| |
| |
Šodien: 2534
Kopā:7207893
|
| |
| |
|
Autori
