|
|
|
 |
|
|
|
|
|
|
|
| | | Es tveros pie katra pavediena | Autors - The Everlasting
| | Komentāri (1)
Nosūtīt šo tekstu draugam
Izdrukas versija
Es tveros pie katra pavediena,
Kas ved pie tevis.
Es zinu, ka kādu dienu,
Jau būšu pie tevis.
Es esmu tik daudz jau patvērusies
Sīrupa karamelē,
Un reizēm es eju pa aukstiem akmeņiem,
Bet nenožēloju it nekā.
Varbūt jau rīt.
Es eju pa sausu zāli.
Tavi ceļi pagaidām
Man vēl ļoti tāli.
Un izžuvis prieks.
Un akmeņi krīt.
Un es zinu, ka jauna diena
Gaida jau rīt.
Bet mans gars tevī mīt.
Nemaz neuztraucies,
Kad viss brūk un krīt,
Noslauki seju ar manām zvaigznēm.
Un ceļš šķiet bezgalīgs.
Bezjūtīgs un bezkaislīgs.
Un ceļš šķiet ļoti prasts.
Un tajā pašā laikā neparasts.
Bet es turpinu pārvietot soļus,
Man nav žēl vairs sevis,
Jo es zinu, ka kādu dienu
Es jau būšu pie tevis.
(25.06.2006) | | | | Šajā dienā vēl autora darbi: | |
|
|
|
|
| |
|
 |
|
|
|
|
|
|
IneseL (30.03.2026, 14:37)Patriotisms ir stāvoklisLjurbejaaks (viesis) (25.01.2026, 13:20)Kāpēc te nav neviena patriotiska dzejnieka, kas liriskā formā attēlotu Barikāžu cīņās..?
:((arpa (31.12.2025, 21:48)Radošu 20 26. Lai top!
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
|
Bars miroņu, starp viņiem kāds krievu Tēvijas kara zaldāts, stāsta anekdotes. Zaldāts: - Bija mums rotā viens foršs seržants. Mācēja vāciski pat runāt un šim par to iedeva iesauku Hande ...
|
|
|
|
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
Pēdējā mirkļa dāvana*
Gadās jau tā, ka jāierodas uz jubileju, ka nu pilnīgi bez gatavošanās un šķiet, ka ar konfekškasti par maz un ne īsti interesanti. Tad nu var ķerties pie apsveikuma zīmēšanas - parastie zīmuļi...
|
|
|
| |
| |
Vieta reklāmai:
|
| |
| |
|
Autori
