|
|
|
|
|
|
|
| | Veltījums | Autors - Endželīc
| | Komentāri Nosūtīt šo tekstu draugam Izdrukas versija
Lido manu mazo spārniņ
Mana mazā, mīļā dvēselīte
Mans īstais
Mans vienīgais draugs
Lido līdzi eņģeļiem
Tā pasaule ir labāka
Tur ir tava īstā vieta
Šeit es tevi vairs nespēju noturēt
Lido
Bet tikai zini
Ka man vienmēr pietrūks tevis
Ka es vienmēr mīlēšu Tevi no visas sirds
Man ir tik grūti šeit bez tevis
Bet es turēšos
Tev nepatika, ka es raudu
Lido manu mazo mīļum
Zvaigznes kritīs
Un saule rietēs
Bet es nekad neaizmirsīšu tevi
Un aiz mākoņiem vienmēr meklēšu
Savu mazo, melno saulīti... (11.06.2006) | | | Šajā dienā vēl autora darbi: | |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
arpa (31.12.2023, 19:53)Stingru 24. gadu! Galvu augšā! Esam un būsim. Cieti.Priedes zars (viesis) (18.12.2023, 10:45)Ja egles pilnas čiekuriem, tad būs laba kartupeļu raža!bez smecera (15.12.2023, 19:01)Jauki novērojumi! Ik dienu ja ievēro un piefiksē tādus šķietamus sīkumiņus, izveidoties var kaut kas lielāks, piemēram, poēma vai stāsts... Upei jau arī ir sava gudrība - tā nenoniecina...
|
|
|
|
|
|
|
Bars miroņu, starp viņiem kāds krievu Tēvijas kara zaldāts, stāsta anekdotes. Zaldāts: - Bija mums rotā viens foršs seržants. Mācēja vāciski pat runāt un šim par to iedeva iesauku Hande ...
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Lapsēns
Reiz dzīvoja kāds labi audzināts, piemīlīgs un romantisks lapsēns. Viņa ala bija netālu no kādām mājām, kurās dzīvoja patīkami un jauki cilvēki, kuru saimniecībā bija dažādi mājlopi...
|
|
|
|
|
Vieta reklāmai:
|
|
|
|