|
|
|
|
|
|
|
| | Zilzeķe | Autors - Efeja
| | Komentāri (5) Nosūtīt šo tekstu draugam Izdrukas versija
Tu zilzeķe mazā.
Tu meitene dīvainā.
Tik savāda,
Tik neizprotama,
Kā mīkla neatminama.
Kad bēdu nasta tev uz pleciem gulstas,
No tavām lūpām sidrabaini smiekli līst.
Kad jautrība ap tevi virmo,
Tu dziļā izmisumā slīgsti.
Tavs prāts tik straujš un neapreiķināms,
Kā kumeļš neiejāts,
Kas zaļā pļavā neprātīgi auļo.
Un jūtas kuras tavā sirdī mājo,
Tik mainīgas,
Tik neprātīgas man šķiet.
Tu nepieejema un salta vari būt,
Kā milzīgs aizbergs okeānā.
Bet jau pēc mirkļa uzliesmo un spoži dedz,
Kā ugunskurs nakts melnumā.
No maza, draiuskulīga bērna,
Tu vienā mirklī sirmgalvē spēj pārvērsties.
Tu zilzeķe mazā.
Tu meitene dīvainā.
Mūžam mainīgā un neizprotamā. (11.06.2006) | | | Šajā dienā vēl autora darbi: | |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
arpa (31.12.2023, 19:53)Stingru 24. gadu! Galvu augšā! Esam un būsim. Cieti.Priedes zars (viesis) (18.12.2023, 10:45)Ja egles pilnas čiekuriem, tad būs laba kartupeļu raža!bez smecera (15.12.2023, 19:01)Jauki novērojumi! Ik dienu ja ievēro un piefiksē tādus šķietamus sīkumiņus, izveidoties var kaut kas lielāks, piemēram, poēma vai stāsts... Upei jau arī ir sava gudrība - tā nenoniecina...
|
|
|
|
|
|
|
Salatēvs pār laukiem brien,
Slēpju nav, jo zāle vien,
Pāri plecam vilku vāle,
Eglīte un jāņu zāle! ...
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Pēdējā mirkļa dāvana*
Gadās jau tā, ka jāierodas uz jubileju, ka nu pilnīgi bez gatavošanās un šķiet, ka ar konfekškasti par maz un ne īsti interesanti. Tad nu var ķerties pie apsveikuma zīmēšanas - parastie zīmuļi...
|
|
|
|
|
Vieta reklāmai:
|
|
|
Šodien: 1768
Kopā:6121937
|
|
|
|